Eksperimenta laikā, par viltoto grāmatiņu Vitālijam samaksāti desmit latu. Tajā bija trīs ārstu paraksti un četri zīmogi. Vitālijs arī aicināja zvanīt, ja rodas kādas problēmas. Viņš paskaidroja, kā sanitārā grāmatiņa ir jāaizpilda, un uzsvēra - obligāti ir jāatceras poliklīnikas nosaukums, lai Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudes laikā spētu atbildēt, kur grāmatiņa tika aizpildīta.
Sanitārā grāmatiņa ir dokuments, kas apliecina, ka cilvēks ir vesels un viņam ir tiesības strādāt ar pārtiku. Ja nav izietas ārstu pārbaudes, var gadīties, ka cilvēks ir slims un viņš var inficēt arī citus.
Latvijas Radio grāmatiņu nodeva trīs Pārtikas un veterinārā dienesta inspektorēm – Aijai Krūmiņai, Austrai Rečai un Ingrīdai Ansānei. Viņas atklāja, ka grāmatiņā ir pilns ar drukas kļūdām. Tāpat kļuva zināms, ka no Vitālija nopirktajā grāmatiņā parakstījusies ģimenes ārste, kura jau divus gadus ir mirusi.
Latvijas Radio ar pierādījumiem devās uz Valsts policiju, kura sāka kriminālprocesu pret viltoto sanitāro grāmatiņu izplatītāju. Trīs mēnešus pēc sižeta policija norāda, ka sanitāro grāmatiņu lieta virzās uz priekšu: arī policija ir iegādājusies grāmatiņu no Vitālija, un eksperti ir pierādījuši, ka tā ir viltota.
Lieta vēl nav pabeigta, tāpēc daudzas nianses Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs vēl negrasās atklāt. „Atbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem ir gan izplatītājam, gan arī izmantotājam. Tas ir visiem tiem cilvēkiem, kuri ir kaut kādā veidā iegādājušies šos viltotos dokumentus un izmantojuši, tos iesniedzot darba devējam un pēc tām strādājot, viņiem arī ir paredzēta kriminālatbildība par šādu rīcību," skaidro Mundurs.
Viltoto sanitāro grāmatiņu pārdevējam ir piemērots aizdomās turamās personas statuss. Sīkāku informāciju, vai Vitālijs atzīst savu vainu un vai sadarbojas ar policiju, policijas pārstāvis neatklāj. Vienlaicīgi viņš gan piebilst, ka sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana līdz pat vienam gadam.
Ģirts Mundurs atzīst, ka problēma ar sanitāro grāmatiņu tirdzniecību ir aktuāla: „Gandrīz divos gados mums ir 370 viltotas grāmatiņas. Tas, es domāju, ir aktuāli. Praktiski tad ir jāskatās, kāds ir tas kontroles mehānisms, šo grāmatiņu uzskaite un kādā veidā, jo tā nav normāla situācija, tas ir faktiski masveidā."
Policijas darbs ir strādāt ar sekām, bet pastiprināt kontroli un ierobežot šo nelegālo biznesu valsts iestādes gatavas tikai daļēji.
Veselības ministrijas (VM) vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane norāda, ka tagad tiek mainīta esošā sistēma par medicīnisko pārbaužu veikšanu: „Mēs uzskatām, ka pašreiz šīs veselības pārbaudes nereti notiek formāli. Lai to novērstu, mēs gribētu vairāk iesaistīt ģimenes ārstus šajās veselības pārbaudēs, jo neviens cits kā tieši ģimenes ārsts vislabāk zina konkrētā cilvēka paradumus, viņa slimības vēsturi. Tādēļ arī viņš vislabāk varētu novērtēt riskus."
Jana Feldmane uzskata, ka tā ir ārsta atbildība - likt savam pacientam veikt veselības pārbaudes un pacienta atbildība ir šīs pārbaudes veikt. Tas nākotnē arī ļautu izvairīties no iespējas inficēt citus. „Jādomā par šo cilvēku izglītošanu vairāk, lai viņi apzinātos to, ka viņi ar savu rīcību riskē ar citu cilvēku veselībai. Arī to mēs esam domājuši stiprināt - informēšanu par to, piemēram, ar kādiem simptomiem nedrīkst iet uz darbu," stāsta ministrijas pārstāve.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas kontrolē pārtikas apritē strādājošos un pārbauda sanitārās grāmatiņas, gan norāda, ka vēlētos speciālu datu bāzi, kurā tiktu uzrādītas iedzīvotāju veiktās obligātās veselības pārbaudes. PVD uzskata, ka tas nāktu par labu arī darba devējam, jo ļautu pārbaudīt, vai darbinieks ir izgājis obligātās veselības pārbaudes vai nav. Ministrija negrasās gan to izveidot, jo neredz tam jēgu.
Pēc Valsts policijas aplēsēm, viltoto sanitāro grāmatiņu skaita pieaugums jau sasniedzis ļoti lielus apmērus. Savukārt Veselības ministrija nākamgad plāno stiprināt ģimenes ārstu sadarbību ar pacientu un vairāk informēt iedzīvotājus par obligāto veselības pārbaužu veikšanas nepieciešamību.
