Valdība apstiprinājusi valsts izglītības informācijas sistēmas attīstīšanas koncepcijas projektu. Par Eiropas finansējumu sistēmā plānots veicināt automātisku datu apmaiņu starp šobrīd uzkrāto valsts izglītības informācijas sistēmā un ārējām sistēmām. Plānots veidot arī skolēnu un studentu reģistru, kā arī elektroniskajos pakalpojumos izmantot portālu „latvija.lv”.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete („Vienotība”) vēl skaidroja, ka datu apkopošana un apstrāde noderīga būšot ne vien izglītības sistēmas veidotājiem, bet arī ārējiem lietotājiem, proti, ikvienam cilvēkam.
Dati sniegs pamatu mūsu specifiskajai analīzei un ikvienam lietotājam ļaus apzināties, kāda situācija ir Latvijas izglītības sistēmā un kā tā saistīta ar norisēm citos resoros. Šī koncepcija risina arī datu apmaiņas jautājumus, tā saista mūsu izglītības pakāpes vienotā sistēmā, īpaši vēlos izcelt to, ka koncepcija paredz plašu datu iesaisti tieši augstākās izglītības jomā,” skaidroja Druviete.
Ministrijas resora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas vecākais eksperts Rūdolfs Kalvāns norādīja uz vairākiem trūkumiem pašreizējā izglītības sistēmā - informācija par vispārējās un profesionālās izglītības ieguvējiem nav pieejama vienkopus, bet dati par studentiem pieejami atsevišķi katrā augstskolā.
„Es gribu uzsvērt, ka runājam par studējošo reģistru. Automātiskā datu apmaiņa ar Valsts ieņēmumu dienestu - zem šī slēpjas ļoti ilgus gadus nerisināts jautājums par jauniešu no 18 līdz 24 gadiem esamību vai neesamību izglītības iestādēs, sekojoši to saistot ar attiecīgiem pabalstiem. Un par datu ieguves uzlabošanu mēs strādāsim pie tehniskām niansēm, lai uzlabotu arī šo datu kvalitāti un operativitāti,” norāda Kalvāns.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra apstiprina, ka šobrīd augstākā izglītība patiešam esot ārpus vienotās izglītības informācijas sistēmas. Ir daudzi atsevišķi reģistri personālam, institūcijām un augstskolām. Vētra uzskata, ka svarīgi vienotajā sistēmā iekļaut arī studiju virzienu un programmu reģistru ar visiem kvalitātes parametriem, lai tam varētu sekot līdzi ne tikai kontrolējošas iestādes, bet arī paši studenti.
Savukārt studējošo reģistrs nozarē esot pēdējos gados īpaši aktuāls jautājums. „Situācijā, kad valstī strauji samazinās fizisko personu skaits, samazinās vidusskolu absolventu skaits, līdz ar to, teorētiski ņemot, būtu jāuzlabojas situācijai ar valsts finansētajām budžeta vietām, jo tām jau vietu skaits nemazinās. Jau pēdējos piecus gadus pamata studijās iestājās ap 24 000 studējošo, lai gan pēc attiecīgā gada vidējās izglītības ieguvējiem iestājas tikai ap 10 000 līdz 11 000 studentu. Vairāk par 50% ir kādi iepriekšējo gadu absolventi, kas tomēr prasās pēc detalizētākas analīzes, no kurienes viņi visi rodas,” vērtē Vētra.
Viņš arī secina, ka būtisks jautājums ir, vai no valsts budžeta vienoto sistēmu uzturēs, lai datus aktualizētu nepārtraukti arī pēc Eiropas fonda naudas izlietošanas. Valsts izglītības informācijas sistēmas uzlabošanai pārdalīti 1,27 miljoni eiro no Eiropas fondu līdzfinansējuma. Projekts Izglītības ministrijai jārealizē līdz nākamā gada jūnijam.
