Studijas vairākās augstskolās un dzīve dažādās valstīs. Ko paredz «Eiropas grāds» augstākajā izglītībā?

Jau tuvākajā nākotnē Eiropas valstu universitātes varētu noteikt iegūtajām zināšanām kopīgos Eiropas grādus. Tas būtu iespējams gan bakalaura, gan maģistra, gan zinātņu doktora grāda līmenī. Eiropas Komisija (EK), kas rosina šādu ideju, uzskata, ka Eiropas grāds varētu būt pievilcīgs gan vietējiem, gan starptautiskiem studentiem, kuri vienas programmas ietvaros varēs studēt vairākās augstskolās un dzīvot dažādās valstīs.

Studijas vairākās augstskolās un dzīve dažādās valstīs. Ko paredz «Eiropas grāds» augstākajā izglītībā?
00:00 / 03:05
Lejuplādēt

Eiropas valstu augstākā izglītība joprojām ir pārāk sadrumstalota un pilna ar dažādiem šķēršļiem. Tādēļ studenti, kas vēlas mācīties dažādās valstīs un dažādās universitātēs, sastopas ar ilgstošu mācību kursu un kredītpunktu savstarpējās atzīšanas procesu, kas dažreiz var aizņemt pat vairākus gadus.

Līdz ar to EK rosina izveidot Eiropas augstākās izglītības grādus. Tos varēs sniegt vairāku valstu augstskolas, kas brīvprātīgi kopīgi īstenos mācību programmas bakalaura, maģistra vai doktora līmenī.

EK priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins uzskata, šādi grādi var kļūt par tikpat taustāmu Eiropas tuvināšanās sasniegumu kā Šengenas ceļošanas zona, "Erasmus" studentu apmaiņas programma un vienotā valūta eiro.

"Eiropas grāds būs kaut kas taustāms, kaut kas skaidrs, kaut kas no Eiropas izglītības telpas, ko cilvēki var viegli saprast. Kā visas labas idejas, šī ir vienkārša ideja. Mēs gribam ļaut vairākām Eiropas universitātēm apvienot spēkus un brīvprātīgi izsniegt Eiropas grādu," klāstīja Shins.

Viņš sacīja, ka augstskolu rektori jau vairākus gadus izrāda interesi par šādu iespēju. Turklāt Eiropas grāda iegūšana varētu būt pievilcīga arī tiem studentiem no Āzijas, Latīņamerikas vai Āfrikas valstīm, ko daudzas augstskolas vēlas piesaistīt finanšu apsvērumu dēļ.

"Man ir jāsaka, ka universitātes pašas šo pieprasa. Daudzas no tām saka, ka dažreiz viņiem ir sarežģītāk strādāt ar citu Eiropas valstu universitātēm nekā ar augstskolām savā valstī vai tām, kas atrodas ārpus Eiropas. Tādēļ mēs šodien piedāvājam radīt skaidrību un nākotnes perspektīvu," norādīja EK priekšsēdētājas vietnieks.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) izglītības komisāre Iliana Ivanova kā galveno ieguvumu minēja birokrātijas mazināšanu.

Pašlaik augstskolās mēdz būt ļoti stingri noteikumi ne tikai par mācību kursu saturu, bet pat par to, uz cik bieza papīra ir jābūt nodrukātam diplomam un kādi burti būtu jāizmanto. Tas viss apgrūtina sadarbību un studentu apmaiņu.

"Pirmkārt, tas dos ieguvumu mūsu studentiem. Viņi varēs studēt dažādās valstīs, dažādās valodās ar automātisku kredītpunktu atzīšanu. Viņi varēs saņemt labākās kvalitātes izglītību, ko sniedz vairākas universitātes.

Turklāt ar jaunām, nākotnes prasībām atbilstošām prasmēm viņi varēs iegūt priekšroku darba tirgū," atzīmēja Ivanova.

Lai Eiropas grādi varētu kļūt par realitāti, būs nepieciešamas izmaiņas valstu likumos. EK cer, ka politiķi galvaspilsētās būs ieinteresēti ieviest šādas izmaiņas.

Jaunā iecere paredz arī to, ka Eiropas grādi tiks automātiski atzīti visās bloka dalībvalstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti