Cēsu posmā dzīvā cilvēku ķēdē rokās bija sadevušies aptuveni 50 000 cilvēku. Sestdien Vienības laukumā Cēsu rajona shēmas kopijā katrs varēs atrast vietu, kur stāvējis pirms 25 gadiem. Baltijas ceļš pa Cēsu rajonu vijās 46 kilometru garumā, cilvēku ķēde nāca no Valmieras ielas puses un aizgāja tālāk Rīgas virzienā.
Cēsis ir nozīmīgas ar to, ka tieši šeit notika Baltijas Padomes sanāksme, kur tika pieņemti pēdējie lēmumi par Baltijas ceļa organizēšanu. Vienības laukums tolaik bija centrālā vieta, arī šodien pēc 25 gadiem te satiekas bijušie Cēsu tautas frontes aktīvisti, kas gādāja par to, lai cilvēku ķēde caur Cēsīm ietu pa stingri nospraustu maršrutu un nepārtrūktu. „Drusciņ bija bažas – vai tik liela ideja var realizēties. Bet tas bija tik pārliecinoši, tik svētīgi, bija pārliecība – ja tas izdodas, tad tas ir milzu solis, tādēļ bija skaidrs, ka jādara viss, ko var,” norāda Baltijas ceļa Cēsu posma koordinators Jānis Līpacis.
Viņš bija atbildīgs par to, lai dzīvā cilvēku ķēde nepārtrūktu uz Vidzemes šosejas un Cēsu krustojuma. Bijuši arī satraucoši brīži.
„Bez 20 plkst. 18.00 kāds pateica, ka uz Cēsu pusi trūkst cilvēku, mūsu bija ļoti daudz, bet nebija jau mobilo telefonu, lai padotu ziņu, un es skrēju pa Drabežu krustojumu uz Cēsu pusi, lai pateiktu ļaudīm, lai virzās uz priekšu, cik vien izstieptās rokas ļauj, bet to nebija tik viegli izskaidrot , es biju nobažījies, bet cik tālu var aizskriet. Taču līdz apvārsnim bija viss pilns, es arī iestājos beigās, kur biju nokļuvis,” atminas Līpacis.
Vēsturnieks Daumants Lasmanis uzskata, ka to sajūtu, kas bija tolaik cilvēkiem, kas stāvēja Baltijas ceļā, atkārtot nevar, jo otrreiz vienā upē iekāpt arī nevar.
„Tādu cilvēku labestību, atvērtību, saliedētības sajūtu kā tolaik, es savā mūžā neticu, ka vairs pieredzēšu, varbūt arī labi, ka ne. Ja ir tāda situācija, ka mēs kļūstam cits citam tuvi un cīnamies kopīgu mērķu vārdā, tad tas nozīmē, ka ir lielas nepatikšanas, jo normālos apstākļos mēs visi mīlam pastrīdēties,” atzīst Lasmanis.
Baltijas ceļa maršruts gāja caur Bauskas, Rīgas, Cēsu un Valmieras rajoniem. Tautas frontes aktīvistiem tur bija vislielākā slodze – sagatavošanās darbi bija jāveic nedēļas laikā. Cēsnieki zīmēja Baltijas ceļa Cēsu rajona shēmu, veica aprēķinus, cik cilvēkiem būs jāsadodas rokās. „46 kilometros tika izvietoti ļaudis, kas bija atbraukuši no malu malām, visi bija jāizvieto vienmērīgi, lai nebūtu pārrāvumu. Pie katra kilometru staba bija divi cilvēki ar īpašu vestīti, viņi novirzīja visus, kur jāatrodas,” skaidro Baltijas ceļa Cēsu posma organizators Ivars Prauliņš.
Šai shēmai ir izgatavota kopija un sestdien Cēsīs, Vienības laukumā izvietota. Cilvēki, kuri stāvēja ķēdē, aicināti atnākt un atrast shēmā vietu, kur stāvējuši un to atzīmēt. Aptaujātie cēsnieki atzinās, ka nav aizmirsuši, kura vietā Baltijas ceļā atradušies pirms 25 gadiem. „Stāvēju pirms Cēsīm. Izjūtas? Jaukas, bet īstās emocijas nāca tikai pēc tam,” atzīst Baltijas ceļa dalībniece Dzintra.
Atmiņas ir arī citam Baltijas ceļa dalībniekam Vitautam Kriškalnam. „Braucām no ekskursijas un apstājāmies Liepās. Tur arī palikām (..) Situācija tagad ir tāda, ka svarīgi tas, ka mēs esam to izdarījuši savlaicīgi,” saka Kriškalns.
Baltijas ceļa akcijā rokās sadevās vairāk nekā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju. Cēsnieki ir lepni, ka dzīvajā cilvēku ķēdē itin ievērojams skaits – 50 000 bija viņējie.
