«Vienotības» dome apliecina atbalstu «vecajai koalīcijai»

„Vienotības” slēgtajā domes sēdē sestdien apstiprināts lēmums, ka „Vienotība”  veidos nākamo valdības koalīciju ar pašreizējiem partneriem - Zaļo un Zemnieku savienību un Nacionālo apvienību. 

Pagaidām „Vienotība” nesprieda par kādām alternatīvām gadījumā, ja topošās koalīcijas partijas nespēs vienoties

Partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Latvijas Radio pastāstīja, ka domes sēdē nav runāts par konkrētiem nākamās valdības ministru amatu kandidātiem. Viņa atgādināja, ka partijas valde jau iepriekš apliecināja, ka darbs būs jāturpina pašreizējiem ministriem -  iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, satiksmes ministram Anrijam Matīsam un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam,  bet finanšu ministra amatam izvirzīts Jānis Reirs.

Pašlaik  kas nav skaidrs vai „Vienotībai” būs jāuzņemas atbildība par veselības vai par izglītības nozari. ZZS piedāvāts izvēlēties vienu no šīm ministrijām, un tagad tai jāpieņem un jāpaziņo lēmums attiecībā uz Ministru prezidentes piedāvāto amatu sadalījumu jaunajā valdībā līdz otrdienai.  

Pēc ZZS lēmuma „Vienotības” valde lems par partijai atstātās nozares ministra virzīšanu.

Āboltiņa norādīja, ka „vecā koalīcija” ir praktiski vienīgā iespējama koalīcija un „tas ir solījums vēlētājiem, ka šī koalīcija var strādāt ar 61 balsi”.

Ja tomēr nespēja vienoties par amatiem traucēs šai koalīcijai trupināt darbu, „Vienotības” dome lems par tālākiem soļiem.  
Jau ziņots, ka šonedēļ premjerministre un vecās koalīcijas veidotās jaunās valdības izvirzītā Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) piedāvājusi koalīcijas partneriem jaunu amatu sadalījuma modeli, bet vienošanos par to cer panākt nedēļas laikā. Ja vecā koalīcija vienošanos nepanāks, iespējams, prezidents uzstās uz citu koalīciju.

Līdzšinējā koalīcija pēc 12.Saeimas vēlēšanām vienojusies arī turpmāk strādāt kopā Straujumas vadībā.  Pēdējās divās nedēļās arī izskanējuši dažādi varianti, kuri cilvēki varētu ieņemt amatus valdībā,  neskaidrība līdz šim ir bijusi ap Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadību. Bet galvenais „klupšanas akmens” sarunās ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība, jo uz to pretendē gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un Zemnieku savienība.

12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un partija „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti