Ja nav pieredzes koku stādīšanā, tad speciālista padoms pirms darbu sākšanas lieti noder, vēl jo vairāk, ja šie koki ir dažādu šķirņu, kā tas ir Raunas parkā. Raunēnieši, kā stāsta novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, izmantojuši akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” sniegtās iespējas.
„Mēs jau izsenis piedalāmies „Latvijas Valsts mežu” izsludinātajos Meža dienu konkursos, un šis jau ir trešais gads, kad mēs to atbalstu arī saņemam. Tātad ir divas lietas – vai nu jauni stādi apzaļumošanai, vai koka izstrādājumi rotaļlaukumiem. Esam izmantojuši visu un, tā kā ir otrais gads, kad intensīvi strādājam pie parka sakārtošanas, tad šogad rakstījām projektu par stādījumu atjaunošanu parkā.”
Lielajiem stādīšanas darbiem Raunā jau izmantoja talkas dienu, jo te uzskata, ka atkritumu vākšana ir ikdienā jāpaveic, bet talka, kad kopā var sapulcināt vairāk cilvēku, ir jāvelta kaut kam paliekošam. Tāds tagad būs paveiktais Raunas parkā.
„Augs dažādi jasmīni, jasmīns ir tas augs, kuru mēs Raunā cenšamies dažādos veidos un vietās izplatīt. Tas ir tā kā simbols, kuru mēs esam atzinuši par savu, tāpēc parkā būs jasmīnu stādījumi. Būs grimoņi, kļavas un būs arī daži īpaši retumi,” stāsta Zurģe.
Mežu dienas ir brīvprātīgs darbs, un tā šonedēļ mežu stādīšana noritēja arī Kocēnu novadā. Kā stāsta novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis, tad izvēlēts bija stādīt eglītes Zilākalna pagastā:
„Tas ir mūsu pašvaldības īpašums, kur mežs ir izzāģēts un tagad ir jāatjauno, un tāpēc mums tagad tāda brīvprātīgo talka.”
Bet, lai nākotnē eglīšu mežs tik tiešām zaļotu, talciniekiem, kas nav meža nozares speciālisti, vispirms mežu konsultanta Andra Vīra padoms:
„Kā veci mežkopji saka, ja var aiz trim skujām izraut, tad darbs ir vējā, tas pats būtiskākais ir eglītei radīt labus apstākļus, lai ieaugtu.”
Meža dienas ir viena no tradīcijām, kurai ir arī sava vēsture. Akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis stāsta, ka tās aizsākušās jau pirmās brīvvalsts laikā:
„Šogad ir 87 gadi, kopš Latvijā ir iedibinātas Meža dienas. Viss jau sākās no tā, ka bija daži cilvēki, kas to ideju izloloja, šajā gadījumā tas bija Varakļānu mežniecībā, tāds mežziņa palīgs Pēteris Purviņš, ko uzskata par Meža dienu aizsācēju, pēc tam jau tajā pašā gadā pievienojās Strenču mežniecība, pēc diviem gadiem tas jau bija grandiozs Vislatvijas pasākums.”
Pirmās brīvvalsts laikā zīmīgi bija tas, ka Meža dienās galvenokārt apzaļumoja Brīvības cīņu piemiņas vietas, piemēram, Ložmetējkalnu, kur stādīja liepas; kokus stādīja ap mājām, baznīcām, skolām, ierīkoja parkus, alejas.
Kā atzīst talcinieki, tad šis brīvprātīgais darbs gandarījumu nes pēc gadiem. Un, protams, Mežu dienās ik gadu tradicionāli iesaistās arī skolas - tā šogad tajās notiek 230 dažādi pasākumi, arī jauna meža stādīšana.
