Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte datorā rāda Autotransporta direkcijas atsūtītos priekšlikumus par maršrutu tīkla samazināšanu, kas skar šo novadu.
“Cēsis–Līvi slēgt astoņus reisus, Līgatne-Nītaure slēgt maršrutu vispār (..) Tad mums ir Cēsis–Krustkalne–Cēsis - slēgt sestdienu reisu. Paši savā laikā cīnījāmies, tantes rakstīja vēstules, ka nevar viss tālais gals tikt uz veikalu. Un kā tie cilvēki uz to slimnīcu nokļūs?
Man liekas, ka tas ir bezatbildīgi, kā šobrīd rīkojas,” saka Eglīte.
Amatas novadā, kurš teritorijas ziņā ir samērā liels, jau ir vairākas teritorijas, kurās šobrīd vispār nekursē sabiedriskais transports vai arī tas kursē tikai vienu reizi nedēļā.
“Maršruta autobuss vienreiz nedēļā ir ļoti sarežģīta lieta, jo tad mums ir valstiski jāiekārto… Kas tās būs par dienām, kurās visi ārsti strādās, tieši tajās trešdienās, ceturtdienās, kur vienreiz nedēļā iet autobuss. Bet, ja tev ir vienā dienā viss jāizdara... Vai kāds no tiem, kas gribētu tos reisus kārtot, spētu vienā dienā iziet poliklīniku, nodot analīzes, aiziet uz veikalu, aiziet uz aptieku, nopirkt visu veikalā, iekāpt autobusā un vēl aizbraukt un aiziet uz māju?” saka Eglīte.
To, ka nav sabiedriskā transporta, savā ikdienā izjūt arī Spāres internātpamatskolas darbinieki. Ja nav sava auto, tad uz darbu nokļūt ir ļoti problemātiski.
Tāda situācija ir arī skolotājai Baibai Erlihai, kurai uz skolu ir jānokļūst no Ģikšiem: “Mums ir satiksmes autobuss vienreiz nedēļā, pulksten 9, bet man ir jābūt darbā pulksten 8. Pat vienreiz nedēļā nevaru atbraukt, jo šis laiks nesakrīt. Meklējam šoferus, kuri brauc uz skolu strādāt, citi skolotāji, tad meklējam un braucam, vienkārši kādam uz kakla uzsēžos. Līdz ar to, jā, esam tādi kā pabērni.”
Līdzīga situācija ir arī skolas darbiniecei Annai Zaduņenko: “Nāku ar kājām divus kilometrus, tad gaidu kādu darbinieku un braucu ar viņiem.”
Izeja būtu, jo kursē taču skolnieku autobuss. Taču, pat ja tas kursē šajos pavisam slēgtajos maršrutos, tas nedrīkst uzņemt citus pasažierus bez skolniekiem.
“Nevaram mēs, jo tas ir komercpārvadājums. Un tagad prasīt, lai šādas mazas pašvaldības ieietu komercpārvadājumos, pirktu licenci, pirktu biļešu aparātus, krāmētu uz saviem skolēnu autobusiem slīdošo uzrakstu... Mums nav tādas naudas un kapacitātes. Ņemt mēs tos cilvēkus pēc valstī pastāvošās kārtības nevaram,” norāda Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.
Viņa šo situāciju vērtē kā absurdu un pārliecināta, ka, slēdzot autobusu maršrutus, būs taču jādomā par alternatīvu: “Mēs diskutējam ilgi par to, ka sabiedriskais transports nedrīkst dublēties ar skolēnu autobusiem. Bet dzīvē gadās arī absurdas situācijas. Ja mums būs jāslēdz reiss Varakļānu novadā, jo tas ir nerentabls, tad Varakļānu pašvaldība vadās savus desmit skolas bērnus uz skoliņu ar skolēnu autobusu, sabiedriskā transporta tur vairs nebūs.
Tad jautājums, vai viņš pieturā pabrauks garām audzinātājām? Jo skolotājas un tehniskos darbiniekus nedrīkst ņemt, jo šoferi nedrīkst tirgot biļetes.
Varbūt tad mums ir jāmeklē kompromiss, jo tie ir konkrēti transporta līdzekļi, ir profesionāli transporta vadītāji, pašvaldība šo transportu uztur, tad ir par to jādiskutē.”
Runājot par maršrutu samazinājumu, Vidzemē norāda, ka tas nenotiks bez rūpīgas katras situācijas analīzes. “Kopā ar pašvaldībām un pārvadātājiem izvērtēsim pilnīgi katru maršrutu un uzklausīsim iedzīvotājus uz vietas, jo nav jāsteidzas, ir desmitreiz jānomēra, pirms tu nogriez. Šie ir tādi ļoti skarbi lēmumi, un, manuprāt, iedzīvotāju intereses ir primāras, nevis kilometru skaits,” uzsver Kalniņa-Priede.
Jāpiebilst, ka autotransporta regulāro pārvadājumu maršruta tīkla optimizācija Vidzemē paredz to samazināt par teju miljons kilometriem.
Jau ziņots, ka valsts piešķirto dotāciju nepietiekot, lai saglabātu esošo maršrutu tīklu un reisu skaitu. Kopumā valsts atvēlētā dotācija ir 61 miljons eiro gadā. Lai saglabātu esošo maršrutu tīklu, būtu vajadzīgi vēl 16-18 miljoni, kuru neesot.
Autotransporta direkcija sola neslēgt reisus, kas kalpo bērnu nokļūšanai uz skolu, un vienīgos reisus, kas ļauj nokļūt uz darbu vai novadu centru. Tiek piedāvās slēgt trīs ļoti nerentablus maršrutus un samazināt reisus vairākos citos maršrutos.
