Gandrīz pieci miljoni nobraukto kilometru gadā – tik daudz pēc Latvijas Autotransporta direkcijas aprēķiniem ir jāsamazina sabiedrisko pārvadātāju nobraukums.
Praksē tas nozīmē daudzu autobusa maršrutu slēgšanu vai reisu skaita samazināšanu, un tas skar praktiski visus reģionus – gan īsākus, gan arī garākus maršrutus.
Runa nav tikai par salīdzinoši nelielu apdzīvotu vietu un pagastu centru maršrutiem, kas pilda sociālo funkciju. Slēdzams būtu arī kāds no reisiem starp divām lielākajām pilsētām Rīgu un Daugavpili.
Piektdien par šiem plāniem diskutēja Sabiedriskā transporta padomē. Jaunpiebalgas novada priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, kurš šajā padomē pārstāvēja visu Vidzemes plānošanas reģionu, norādīja – apjomi un konkrētie Autotransporta direkcijas piedāvājumi ir pārsteidzīgi.
"Mēs visi apzināmies, ka iedzīvotāju skaits krītas. Bet tajā pašā laikā mums ir jānodrošina lauku iedzīvotājiem, kuru Vidzemē ir vairāk nekā 50% un samērā liela teritorija – jānodrošina iespējas sasniegt pilsētu, novadu centrus, ārstu, dažādas valsts iestādes," sacīja Šāvējs.
Tas gan nenozīmējot, ka pašvaldības nav gatavas diskusijām. Vidzemes plānošanas reģiona ārkārtas sēdē, kas bija sasaukta pirms šodienas padomes sēdes, bijuši priekšlikumi gan par atsevišķu maršrutu apvienošanu vai saīsināšanu. Tomēr tam vajagot rūpīgu analīzi.
Satiksmes ministrijas pārstāvis padomē Dins Merirands, kurš ir arī padomes vadītājs, un Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš norāda, ka sasteigts arī nekas netiks. Reisu slēgšana nav iecerēta visā apjomā vienā laikā. Tomēr jāsaprot realitāte.
Godiņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka pēdējo gadu laikā braucēju skaits sabiedriskajā transportā sarucis par nepilniem 20%, bet autobusu nobraukuma kilometru skaits nav mazinājies. Viņš minēja divus piemērus Vidzemē – maršrutu Līgatne-Nītaure-Zaube, kur valsts līdzfinansējums veido 95%, bet tikai 5% dod biļešu ieņēmumi. Līdzīgi ir maršrutā Murmastiene-Silagals.
"Mums ir reisi, kur pasažieru vidējais skaits ir 1-2-3 pasažieri. Reizēm ir reisi, kur izbrauc visu reisu bez neviena pasažiera. Tātad ir gadījumi, kad pasažieru skaits ir ļoti mazs vai to nav vispār, un šādos gadījumos valsts dotācija pārsniedz 90%," skaidroja Godiņš.
Kopumā valsts atvēlētā dotācija ir 61 miljons eiro gadā. Lai saglabātu esošo maršrutu tīklu, būtu vajadzīgi vēl 16-18 miljoni, kuru neesot.
Pārvadātāju pārstāvis pirms krasa reisu un maršruta tīkla samazinājuma gan aicina pacīnīties par papildu finansējumu – arī tādēļ, ka akcīzes dēļ ir augušas arī degvielas izmaksas. Bet esot arī citi risinājumi, kas varētu palīdzēt. Piemēram, līdzīgi kā par darbinieku ēdināšanu nodokļu atlaides uzņēmējiem varētu paredzēt arī par darbinieku ceļa izdevumu kompensēšanu, ja tam izmantots sabiedriskais transports.
"Es zinu, ka ir uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti to dot kā papildu bonusu saviem darbiniekiem, bet tā kā tas ir kā slogs šiem uzņēmējiem arī nodokļu jomā, daudzi neizskata šādu iespēju," teica Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas priekšsēdētājs Ivo Ošenieks.
Diskusijas par to jau bijušas, tomēr pagaidām bez politiskā atbalsta. Nekādi lēmumi vēl nav pieņemti arī par konkrētiem reisiem vai maršrutiem. Tomēr vēl šī gada pirmajā pusē kaut par daļu būšot jāizšķiras.
