Vides inspektori: Nelegālā zveja gājusi mazumā, bet pārkāpējus aizvien regulāri pieķer

Pēdējo gadu laikā mazumā gājusi nelegālā zveja – secina Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, kuri ikdienā kontrolē iekšzemes ūdens tilpes. Jaunākā paaudze pavada laiku datoros, nevis dodas makšķerēt, daudzi izbraukuši no valsts, bet tie, kuri pieprot maluzvejniecību, kļuvuši piesardzīgāki. Tomēr aizvien vēl regulāri izdodas pieķert pārkāpējus. Martā Liepājā novērsta nelegāla zveja līdaku nārsta laikā.

Vides inspektori: Nelegālā zveja gājusi mazumā, tomēr pārkāpējus aizvien regulāri pieķerInga Ozola

    Valsts vides dienesta vecākais inspektors no Liepājas Ģirts Liepiņš rāda telpu, kurā atrodas konfiscētie zvejas rīki, arī gumijas laiva, kuru izmantojuši maluzvejnieki.

    „Ir aktuāls zivju nārsta laiks. Ziemas nav, un tas process sācies agrāk. Ir sākusies pastiprināta migrācija - tieši iekšējos ūdeņos zivis dodas uz nārsta vietām. Fotogrāfija, ko [kolēģis] Valērijs [Štraubis] rādīja, ir no pagājušās nedēļas, kur Pērkones kanālā Valsts policija krastā aizturēja divus vīriešus, kur viņi nodarbojās ar maluzvejniecību,” stāsta Liepiņš.

    VVD LRVP vecākais inspektors Valērijs Štraubis ar pieķerto maluzvejnieku lomu.

    Nācies kopā ar kolēģiem no Valsts vides dienesta nakts laikā celties un braukt uz Pērkones kanālu. Policija vīriešus jau bija aizturējusi ar visām zivīm, stāsta Ģirts Liepiņš. Tīkli bijuši pārvilkti pāri visam kanālam.

    „Noskaidrojās, ka viņi ir agrāk sodīti par maluzvejniecību, turklāt vairākas reizes, tas pastiprināja aizdomas. Līdaka bija 85 cm gara, vēl viena līdaka 49 cm. Pārsvarā bija raudas – vairāk nekā astoņi kilogrami. Arī asari un plaudis,” atceras Liepiņš.

    Saistībā ar šo notikumu ir ierosināta administratīvā lietvedība. Par šādu pārkāpumu vainīgajiem var piespriest sodu no 280 līdz 700 eiro.

    Inspektoriem ir pieejams mūsdienīgāks aprīkojumus, nelegālos makšķerētājus var pieķert, arī lietojot dronu.

    VVD ģenerāldirektores vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite skaidro, kādi šobrīd ir aktuālie zvejas aizliegumi: „Pavasara laikā no 1. marta līdz 30. aprīlim ir aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūru un Rīgas līci. Aizliegts ir makšķerēt noteiktos kanālos un caurtecēs. Šogad izdarītas izmaiņas makšķerēšanas noteikumos, līdz ar to ir pievienots pielikumā konkrēts kanālu un caurteču saraksts, arī no krasta tur ir aizliegts makšķerēt. Tas ir saistīts ar nārstojošo zivju migrāciju. Makšķerējot ir aizliegt izmantot ēsmas zivtiņas, un arī atsevišķas sugas nedrīkst ķert šajā laikā – alates, līdakas, salates, kurām darbojas ieguves liegums no 1. marta.”

    Šmite uzsver, ka nelegālā makšķerēšana Latvijā ir gājusi mazumā un no 2010. gada samazinās izņemto bezsaimnieku zvejas rīku skaits. „Ir sodīšana un kontrole uzlabojusies, mainījusies tīklu licēju loks, ir aizbraukuši uz ārzemēm cilvēki, jaunajai paaudzei tas nav populāri vai slinkums. Jaunie spaida telefonu. Zivis ķer tie, kuri tiešām aizraujas ar to, pārsvarā to dara likumīgi,” skaidro Šmite.

    No 1. marta līdz 15. jūnijam aizliegts zvejot jebkādas zivis visās ūdenstilpēs ar zivju tīkliem. Tāpat arī noteikts, ka no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts iegūt līdakas. Zaudējuma atlīdzība par vienu lieguma laikā lomā paturētu līdaku ir 145 eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti