Panorāma

Latviešu aktieri filmā "Kosmonauts"

Panorāma

Jauni marķējumi zemnieku produktiem

Krievu preses cīņa par izdzīvošanu

«Vesti Segodņa» cīnās par izdzīvošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijā vienīgais krievu valodā iznākošais dienas laikraksts “Vesti Segodņa” pirmdien tomēr būs atrodams gan abonentu pasta kastītēs, gan nopērkams preses kioskos. Avīzes darbiniekiem vairāku mēnešu garumā nebija izmaksātas algas, tāpēc nedēļas vidū viņi paziņoja, ka laikraksts varētu vairs neiznākt. Taču vismaz pagaidām risinājums ir rasts.

“Vesti Segodņa” pērnā gada decembrī apvienoja ar izdevumu “Čas”. Avīzes īpašnieku vidū ir vairāki Krievijas miljardieri un arī kāds baņķieris no Latvijas. Rīgas Centra rajona tiesa rīt arī skatīs lietu, kurā “Vesti Segodņa” izdevējam - SIA “Mediasistēmas” - tiek prasīta maksātnespēja no kāda juridisko pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma. Eksperti iespējamo laikraksta izzušanu vērtē pretrunīgi, bet atzīst – informācijas avotu mūsdienās netrūkst, un tie, kas interesējas par aktualitātēm, neziņā nepaliks.

Krievvalodīgajai auditorijai domātais dienas laikraksts „Vesti Segodņa” iznāk jau kopš 90. gadiem un ir pēdējā dienas avīze krievu valodā, kas Latvijā vēl palikusi. „Vesti Segodņa” ir arī Eiropā lielākais minoritāšu dienas laikraksts krievu valodā, bet tā tirāža ir salīdzinoši neliela – 25 000 – 30 000 eksemplāru.

Lai arī krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kam ar aktualitātēm patīk iepazīties, pāršķirstot avīzes lapas, šobrīd ir tikai viena izvēle, auditorija tik un tā ir pārāk neliela, lai laikraksta uzturēšanu sauktu par ienesīgu biznesu. „(..) Latvijā, protams, nav tik liela auditorija, lai būtu tik daudz dienas avīzes, cik vēl joprojām ir Latvijā, un tas ir sāpīgs jautājums jau gadiem. Patiesībā tās avīzes jau sen, ja tas būtu reāls tirgus, nepastāvētu, jo tās īpašnieki uztur savu interešu dēļ. (..) Ar „Vesti Segodņa” patiesībā ir tāda diezgan interesanta situācija. Uz Krieviju tiek sūtītas patiešām „depešas” par to, ka šai avīzei jāpalīdz, un Krievija uz to nereaģē – diezgan loģiski, protams, jo tā ir vietējā šeit avīze,” saka Latvijas universitātes profesore Inta Brikše.

Eksperti skaidro – ja laikrakstu vairs neizdos, pilnīgā informācijas badā tā lasītāji nepaliks – netrūkst krievvalodīgajiem domātu interneta portālu, un ļoti daudzi par aktualitātēm uzzina, skatoties televīziju.

„Mēs it kā uztraucamies par šīm avīzēm. Protams, žēl, ka tās pazūd, bet tās jau gadiem ir ļoti marginālas – 22 000 – 30 000 tirāžas. Tās ir ļoti nelielas, un mēs arī neredzam kaut kādus ciešanu stāstus vai cilvēkus skumjām acīm, kas žēlojas, ka viņiem pietrūkst avīzes, nu nē. (..) Kas ir ļoti populāri krievu lasītājiem, ir „MK Latvija” - izklaidējoša, ar diezgan labi saskatāmu nostaļģiju pēc padomju laika labumiem, tā ir diezgan veiksmīgs biznesa projekts – ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā,” norāda mediju eksperte Anda Rožukalne.

Brikše gan uzsver – dienas avīzes kā žanra izzušana būtu zaudējums, jo laikraksts kā savu misiju tomēr ir izvēlējies sabiedrības informēšanu par sabiedriski politiskiem notikumiem, nevis izklaidēšanu. „Kaut arī mēs varam daudz ko pārmest „Vesti Segodņa”, un „Vesti Segodņa” arī bijusi vienmēr pasniegšanas formātā diezgan dzeltenīga, tajā pašā laikā tur tomēr ir liela daļa bijusi šī sabiedriski politiskā informācija,” saka Brikše.

Tikmēr Rožukalne norāda – laikraksts „Vesti Segodņa” ir daļēji atbildīgs par sabiedrības šķelšanu pēdējos gados. Tā saturs – tendenciozs, noskaņojot krievvalodīgos pret latviešiem. Apšaubāmi ir arī laikraksta īpašnieku mērķi. Tā akcionāri pēdējā laikā bieži mainījušies, un tagad starp „Vesti Segodņa” īpašniekiem ir Krievijas miljardieris Andrejs Molčanovs, bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Eduards Janakovs un baņķieris no Latvijas Artūrs Jeresjko.

„Tas, ko saka cilvēki no šiem laikrakstiem, ka īpašas pretenzijas pret saturu nav, galvenais – lai nestu peļņu. Nu, acīmredzot, ja pēdējos gados ir tik daudz tie īpašnieki mainījušies, tad acīmredzot tā peļņa nav bijusi un jēga nav bijusi,” secina Rožukalne.

Arī laikraksta darbinieki skaidro – problēmu cēlonis nav politiskas nesaskaņas. Redakcijas iekšienē radies iespaids, ka akcionāri, kas laikrakstu iegādājušies, nevar vienoties, ko ar to iesākt tālāk. Pēdējās dienas gan norisinās saspringts pārrunu process, un redaktors izsaka cerību, ka izdosies vienoties par algu izmaksu vismaz par jūniju, un pirmdien kioskos laikraksts tomēr būs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti