Īrijas latviešu biedrības vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa ieskicēja veidus, kādos diaspora Īrijā uzzina par notiekošo Latvijā: "Īrijas latvieši, kuri ir aktīvi latviešu sabiedrībā, ir informēti par Latvijā notiekošo, ziņas lasot gan sociālajos medijos "Facebook" un "Instagram", kur rodami interneta vidē pieejamie resursi, "Delfi", "Tvnet". Protams, ar informāciju dalīšanās notiek draugu un radu vidē, tāpat Īrijas latvieši iecienījuši diasporas mediju portālu "Latviesi.com". Šim portālam arī mēs paši sniedzam informāciju par saviem notikumiem."
Savukārt sarežģītāk ir ar Latvijas Televīzijas skatīšanos. "Grūtāk ir ar televīziju, ja mājās ir LTV pieslēgums, tad viss ir kārtībā. Ja nav šī pieslēguma, tad ir sarežģītāk, jo nereti ir liegums skatīties Latvijas Televīzijas raidījumus ārpus Latvijas robežām. Redzamākās pārraides, piemēram, Dziesmu svētki, dažādas filmas var noskatīties, bet ikdienas TV programmas pieejamība ir sarežģītāka," norādīja Grietiņa-Dārziņa.
Kas tad interesē latviešus, kuri dzīvo ārpus Latvijas? To pēta Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centrs, kura vadītāja Inta Mieriņa uzsvēra, ka diasporai nepieciešams daudzveidīgs saturs: "Tas, kas mūs interesē pētījumos, kāda veida informācija diasporai trūkst. Atbilde bieži vien ir, ka trūkst informācijas par nodokļu un pabalstu jautājumiem, par darba iespējām, ja tiek domāts par atgriešanos Latvijā.
Savukārt citus vienkārši interesē tas, kas notiek Latvijā gan politiskajā, gan sociālajā vidē. Tāpat latvieti interesē viss, kas notiek viņa mītnes zemē."
Tieši pašlaik pēta un analizē diasporas mediju saturu un to, kā šie mediji ir atraduši savu vietu, ko cenšas pasniegt auditorijai. Mieriņa ieskicēja sākotnējos novērojumus šajā pētījumā: "Sākotnējie rezultāti ir tādi, ka mediju pašu skatījums uz savu lomu un saturu ir ļoti dažāds. Ir tādi, kuri vairāk pievēršas mītnes zemes lietām, ir tādi, kuri vairāk runā par Latviju, atkārtojot, dublējot vai skaidrojot ziņas, kas nākušas no Latvijas medijiem. Tā, kā šobrīd diasporas mediji ir ļoti dažādi. Bet
vajadzības mediju lietotājam diasporā ir tieši tādas pašas kā jebkuram sabiedrības loceklim, tās ir ļoti dažādas.
Protams, ir sava specifika, arī tiem, kuri ir ārvalstīs. Kā liecina mūsu pētījumi, biežākais, lielākais un ietekmīgākais informācijas avots diasporai ir Latvijas interneta mediji – divas trešdaļas regulāri katru vai gandrīz katru dienu lasa "Delfi", "Tvnet" vai kādu citu Latvijas interneta ziņu portālu. Apmēram puse vismaz šad un tad ieskatās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturā. Šie kanāli joprojām gūst virsroku pār diasporas medijiem. Vienlaikus mēs redzam, ka diasporas mediji aug un piesaista auditoriju un par to ir liels prieks."
Lielākais diasporas medijs ir portāls "Latviesi.com". Tāpat ir "Brīvā Latvija", kas vairs neiznāk papīra formātā un ir tikai digitālā versijā, kas joprojām pilda vēsturiski nozīmīgu lomu diasporā. Savukārt "Laiks" ir liels un spēcīgs izdevums ir Amerikas latviešiem. Tāpat nozīmīgu lomu diasporas mediju vidū spēlē "Baltic-ireland.ie", kas ir labs piemērs, kā medijs strādā, piegādājot ziņas, kas ir noderīgas tieši latviešiem Īrijā. Vēl ir arī avīze "Latvija Amerikā", kas iznāk Kanādā.
Bet, lai diasporas mediji varētu pastāvēt, tiem nepieciešams finansējums, kas daļēji pieejams arī caur Sabiedrības integrācijas fondu. Finansējums tiek piešķirts, izvērtējot virkni kritēriju: saturu, kam jābūt kvalitatīvam un sabiedriski nozīmīgam, ar mērķi saiknes nodrošināšana ar Latviju, kā arī vismaz 60% mediju satura jābūt redakcionālam oriģinālsaturam. Obligāts nosacījums, ka medija saturam ir jābūt latviešu valodā. Tāpat ir kvalitātes kritēriji – augstas kvalitātes žurnālistika, kā arī budžeta pamatojums. To izvērtē komisija, kurā ir virkne profesionāļu.
Parasti diasporas mediju finansējumam piesakās trīs, četri pretendenti, un pēdējos gados arī visi pieteiktie finansējumu ir saņēmuši, jo viņi atbilst visiem līdzfinansējuma kritērijiem, pastāstīja Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Dace Spaliņa.
Tikmēr portāla "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš zināja stāstīt, ka arī diasporas mediji jānodarbojas ar satura mārketingu, jo daļa auditorijas labprātāk informāciju iegūst caur sociālā tīkla vietnē,
"Šobrīd vispār, lai medijs būtu dzīvotspējīgs, viņam jānodarbojas ar satura mārketingu. To mēs paši esam sapratuši, ka nevaram tikai radīt sabiedriski nozīmīgu saturu, bet mūsu mērķis ir radīt platformu, kurā mēs pildām sabiedriskās biedrības labuma funkciju, dodot labumu arī citām sabiedriskām organizācijām, citiem medijiem, kuri pa mūsu izveidotajiem kanāliem sasniedz auditoriju. Tipisks piemērs:
mēs pārvaldām paši un līdzdarbojamies vairāk nekā simts dažādās diasporas "Facebook" grupās, kur, publicējot dažādu saturu, palīdzam sava medija saturam un citu organizāciju ziņām nokļūt pie cilvēkiem,
kuri citādāk šo mediju saturu nepatērētu. Līdz ar to mēs pildām divas funkcijas – palīdzam citiem izmantot mūsu kanālus, ko mēs kā medijs esam sasnieguši, gan arī radām sabiedriski noderīgu saturu," pastāstīja Bērziņš.
Diasporas mediji, protams, ir nišas mediji.
