Dienas ziņas

Valdība nolemj pārņemt kontroli lielajās ostās

Dienas ziņas

Mjanmas līdere ANO tiesā noraida apsūdzības genocīdā

Uz Ventspili pārvesta Dores priede

Ventspils muzejā nonākusi 300 gadus veca priede ar trīs dorēm

Pirms dažām stundām Ventspils pilsētu šķērsoja smagā mežizstrādes tehnika, kas no Dundagas puses mežiem uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju nogādāja vismaz 300 gadu senu priedi, kurā joprojām labi apskatāma tūkstošgadīga bitenieku tradīcija. Dores ir sens biškopības veids, kas izcili veikliem zinātājiem senatnē ļāva iegūt medu liela izmēra priedēs. Konkrētajā Kaziņu priedē, Dundagas pusē, atrastas veselas trīs dores un vienā no tām arī sena aizsardzības zīme. Koks nogādāts muzejā, jo dabas apstākļu ietekmē pavisam drīz varētu aiziet bojā.

Ap 7 metrus garo priedes posmu trešdien, 11. decembrī, uzmanīgi transportēja no Pāces, Dundagas pusē, uz Ventspili ar uzņēmuma "Latvijas valsts meži" palīdzību, jo tieši šī uzņēmuma teritorijā līdz šim auga slavenā Kaziņu priede, kurā atrastas senču iekārtotas trīs dores. '"Viņa jau kā vērtība arī mežā būtu saglabājusies un pildījusi savu funkciju, bet  šeit mēs Kaziņu priedei iedodam otro dzīves jēgu, kā stāstu, kā ekspozīciju, kā papildus pievienoto vērtību!" pauda  AS’’Latvijas valsts meži’’ pārstāvis Andris Verners.

Kurzemes mežos esot ap 30 fiksētu cilvēka roku darinātu dobumu, reizēm ar rakstiem un plauktiņu vietām. Visām dorēm priekšpusē reiz atradušies vārti, jo vasks un medus bijusi liela vērtība. Senatnē dores bija jāsargā gan no lāčiem, gan zagļiem! "Tā veiklība to dori iedēt, vai iekalt, apmēram četru metru augstumā. Pēc tam to apsaimniekot- tas ir fantastiski! Tie ir alpīnisti, tie ir arboristi, tie vienkārši ir unikāli cilvēki, par ko es brīnos! Nesaprotu, kā to var izdarīt," saka dabas pētnieks Agris Āboltiņš.

Senatnē vērtīgie bišu koki bijuši pat vietējo karu iemesls! Tūkstošgadīgā biškopības tradīcija uzmanīgam pētniekam var atklāties simtgadīgās priedēs, bet šī noliekta vējos savu vērtību varēja zaudēt pavisam drīz, ļaujoties trupei un kokgraužiem. "Ja mēs tā paskatāmies uz šo fragmentiņu - cik šausmīgi blīvi viņa ir augusi, tie ir gadskārtu gredzeni, šis smalkais zīmējums. Nezinu, vai redzat, bet pieņemsim, ka viens centimetrs ir desmit gadi," teica Ventspils muzeja vēsturnieks Armands Vijups.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā ir iekārtota biškopībai veltīta ekspozīcija - stropu kolekciju papildinās dores. "Ar laiku plānojam, ka izveidosim mazu taku, kur varēs iziet un šīs te mājiņas apskatīt. Un tur būs anotācijas klāt, kas tās ir par mājiņām un kāpēc viņas ir tik īpašas," pauda Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja direktors Artūrs Tukišs.

Priede savu brūci cenšas aizaudzēt, tāpēc arī Kaziņu dores priedē ieejas jau ieaugušas mizā, dziļāk samanāma krusta zīme, kas var būt gan piederības, gan aizsargzīme. Vēlāk biškopji par labāku sāka atzīt  bišu saimju izvietošanu stropos. Šobrīd Kaziņu dores priede Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā ir ieziemota, jaunajā muzeja ekspozīcijā paredzot tai savu vietu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti