“Saeimā iztrūkst debašu pirms ministru apstiprināšanas par to, kāda programma, neatkarīgi no personvārdiem, jāīsteno jaunajai valdībai,” gatavību izteikt šādu ierosinājumu pauda Vējonis.
Viņš gan vēlreiz noliedza izskanējušās bažas par esošās valdības nestabilitāti, apgalvojot, ka šī brīža koalīcija ir rīcībspējīga un gatava pieņemt lēmumus.
Pirmajā preses konferencē izteiktais apgalvojums, ka par nākamo Ministru prezidentu jākļūst kādam no partiju vadītājiem, uzliktu premjeram lielāku atbildību par to, vai viņš ar savu vīziju spēj panākt atbalstu, skaidroja Vējonis.
Savukārt, izvēloties premjera kandidātu, Vējonis vajadzības gadījumā pieturēsies pie politiskās tradīcijas, ka vispirms par Ministru prezidenta kandidātu vienojas partijas un tad prezidents veic kandidāta izvērtēšanu.
Ziņots, ka 3.jūnijā par Valsts prezidentu ievēlēts Raimonds Vējonis, par kuru nobalsoja 55 deputāti. Atbalstu viņam solīja 21 Zaļo un zemnieku savienības deputāts un 21 “Vienotības” deputāts, neviens cits politiskais spēks oficiāli neatzina atbalstu Vējonim.
Par savām prioritātēm Valsts prezidenta amatā Raimonds Vējonis izvirzījis drošību no dažādiem tās aspektiem – bruņoto spēku stiprināšanu un attīstību, NATO klātbūtnes pastiprināšanu Latvijā un Baltijas reģionā, kā arī robežas stiprināšanu.
Pēc vēlēšanām izskanējušas bažas par iespējamām pārmaiņām koalīcijā un valdībā. Tomēr vismaz pagaidām koalīcijas partneri apgalvo, ka valdības krišana nedraudot.
