Panorāma

Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām

Panorāma

Panorāma

Nodokļu izmaiņas autotransportam vēl nav apspriestas

Vecu auto īpašniekiem varētu būt lielāki izdevumi vides prasību dēļ

Ekonomikas ministrija jau decembrī pēc sabiedriskās apspriešanas plāno iesniegt skatīšanai valdībā Nacionālais enerģētikas un klimata plānu laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam. Tas paredz turpmāko desmit gadu laikā veicināt ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmu auto nomaiņu uz elektroauto un citiem moderniem un pašlaik dārgiem transporta veidiem. Konkrētu skaitļu šajos plānos nav.

ĪSUMĀ:

  • Latvija uzņēmusies samazināt CO2 izmešus, kas nozīmē arī izmaiņas transporta nozarē.
  • Top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kuram pašlaik ir sabiedriskā apspriešana. Tam konkrētu skaitļu vēl nav.
  • Ekonomikas ministrija cerīga par elektroauto attīstību un cenu samazinājumu.
  • Ministrijā nenoliedz, ka vides prasību izpildei var paredzēt arī papildus maksu vecākiem auto.
  • Auto asociācija iebilst pret strauju nodevu celšanu.
  • Auto moto biedrības vadītājs Zvirbulis saka, ka plānā ietvertie pasākumi nav nekas revolucionārs.
  • Linkaits: Atbildes par nodokļu izmaiņām nebūs vismaz līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai.

Vides prasību izpildē auto jomā neredz straujus un sasteigtus lēmumusJānis Kincis

    Pērn oktobrī Eiropas Parlamentā atbalstītais likumprojekts paredz līdz 2030. gadam jaunu automobiļu oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešus samazināt par 40%, bet līdz 2025. gadam panākt 20% samazinājumu. Vienlaikus paredzēts veicināt elektrisko un zemu emisiju auto nonākšanu tirgū. Vienlaikus līdzvērtīgas saistības līdz 2030. gadam uzņēmušās Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvija ir parakstījusi kopējo Eiropas Savienības klimata plānu, kas paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt CO2 emisijas. Latvijā galvenais to veidotājs ir tieši autotransports.

    Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā uzsvēra, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam transporta jomā paredz būtiskas pārmaiņas ikdienā izmantojamo auto parkā.

    „Es domāju, ka tas ir jautājums, ka mēs viena veida transporta līdzekļus aizstājam ar cita veida transporta līdzekļiem. Lielākie koncerni attīsta elektroauto, vienlaikus tiek attīstīti citi degvielas veidi, piemēram, ūdeņradis un biogāze. Šādi transportlīdzekļi būtu ar būtiski zemākām CO2 emisijām. Tehnoloģijām attīstoties un ražošanai palielinoties, šīs izmaksas būtu līdzīgas pašreizējo automobiļu izmaksām. Jā, šobrīd tie ir dārgāki nekā ar dīzeli vai benzīnu darbināmi transportlīdzekļi, taču brīdī, kad elektromobiļi būs citās Eiropas valstīs plaši iegājušies, nav šaubu, ka tādi tiks izmantoti arī Latvijā,” skaidroja Kauliņš.

    Enerģētikas un klimata plāns neparedz nekādus konkrētus skaitļus vai nodokļu izmaiņu aprēķinus. Tie izkristalizēsies diskusijās turpmākajos gados. Tomēr Ekonomikas ministrijas pārstāvis nenoliedza, ka, pildot Eiropas Savienības vides prasības, vecu ar fosilo degvielu darbināmu auto izspiešana

    varētu paredzēt arī nodevu pieaugumu benzīnam, dīzeļdegvielai, vecāku auto ekspluatācijas nodokļa un reģistrācijas izmaksu kāpumu.

    Latvijas Auto asociācijas, kas pārstāv jauno un lietoto auto tirgotājus, vadītājs Andris Kulbergs uzsvēra, ka vides prasības ir jāizpilda, taču diskusijās iebildīs pret auto nodevu strauju celšanu.

    „Nedrīkst pieļaut situāciju, ka vēl vairāk ar nodokļiem apliek auto braucējus. Latvijā tā ir 15 reizes augstāka nekā Igaunijā vai Lietuvā. Es uzskatu, ka ar nodokļu pārdali vai finansiālu stimulu var veicināt videi draudzīgāku transporta līdzekļu iegādi. Pašlaik nekādi lēmumi par nodokļu celšanu nav pieņemti. Ir ilgtermiņa stratēģiskais plāns. Rīkoties pret to būtu izstāties no Eiropas Savienības un palikt par auto šrotu zemi,” sacīja Kulbergs.

    Pēc auto tirgotāju domām, autoparka atjaunošanu Latvijā kavē arī piesardzīgā banku politika, piemēram, par ne mazāk kā 10% lielu pirmo iemaksu auto iegādei. Tas kavējot cilvēkus pieņemt lēmumu par jaunāka auto iegādi.

    Savukārt Latvijas Auto moto biedrības vadītājs Juris Zvirbulis uzsvēra, ka plānā ietvertie pasākumi nav nekas revolucionārs un pakāpeniski turpmāko desmit gadu laikā ir īstenojami.

    „Latvija neatrodas uz neapdzīvotas salas okeāna vidū, Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzņēmusies zināmas saistības, kas tai arī būs jāpilda,” uzsvēra Zvirbulis. Viņš norādīja, ka šo saistību ieviešanā nav vietas auto nozares pārstāvju nepārbaudītām aplēsēm.

    „Tādi pārspīlējumi, ka Latvijā varētu aizliegt ievest mašīnas, kas vecākas par trīs gadiem, vai, ka viena gada laikā notiks revolucionāras izmaiņas, liecina par diezgan lielu neprofesionalitāti, kas rada pilnīgi nevajadzīgu sabiedrības tracināšanu,” sacīja Zvirbulis.

    Ekonomikas ministrija līdz novembra beigām organizē Nacionālais enerģētikas un klimata plāna sabiedrisko apspriešanu ar mērķi to virzīt apspriešanai valdībā jau šā gada decembrī.

    Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norāda, ka dažādi dramatiski ieteikumi bijuši jau pirms vairākiem gadiem, taču neviens no tiem nav realizēts. Šoreiz par videi draudzīgāka transporta jautājumiem priekšlikumus izstrādā Vides, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas.

    Taču līdz šā gada budžeta pieņemšanai diskusiju par nodokļu  politiku nebūšot.

    “Priekšlikumi ir dažādi, tie tikuši apkopoti no ekspertu sabiedrības, no dažādiem pētījumiem, diskusijām. Un, manuprāt, ir vērts izdiskutēt visus priekšlikumus, un tikai tad, kad tam ir objektīvs pamats, iet uz valdību," sacīja Linkaits.

    KONTEKSTS:

    Pagājušajā nedēļā sabiedrības sašutumu sociālajos tīklos izsauca publikācijas par iespējamu dramatisku auto un degvielas nodokļu celšanos saistībā ar enerģētikas un klimata plānu. Latvijas Radio vēstīja par lieliem sodiem saistībā ar augstu CO2 piesārņojuma līmeni. Auto asociācijas prezidents Kulbergs uzsvēra, ka soda naudas apmērs varētu sasniegt 48 miljonus eiro gadā, un tas būtu jāmaksā pašiem autovadītājiem. Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija "Delfos" cēla trauksmi, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju 2021. gadā auto vairs nevarēs atļauties. Vēlāk "Re:Baltica" skaidroja, ka otra ziņa par saistīta ar grozījumiem "Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam", par ko atbild Satiksmes ministrija, nevis iepriekš minētajā Klimata plānā. Tāpat arī nevienā no plāniem nav minēti skaitļi, kas ļautu izdarīt secinājumus par vajadzību bažīties.

    Latvijas iedzīvotāja automobilis vidēji ir 13 14 gadus vecs. Saskaņā ar CSDD datiem  šāds vidējais autoparka vecums ir aktuāls vismaz pēdējos septiņus gadus. Vieglajiem automobiļiem pēdējo trīs gadu laikā šis rādītājs nedaudz pieaudzis.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti