Dienas ziņas

Sūdzas par vardarbību privātā bērnudārzā

Dienas ziņas

Kurzemes muzeju vadītāji tiekas Aizputē

Ierakstīt drīkst, publiskot nē!

Vardarbība bērnudārzā Aizkrauklē: Audzinātāju sarunas drīkstēja slēpti ierakstīt, bet ne publiskot

Aizkraukles dārziņā notikušo sarunu ierakstīšana uzjundījusi arī jautājumu par to, vai audzinātājas sarunas ar bērniem vispār drīkst ierakstīt. Datu valsts inspekcijā (DVI) skaidro – lai atklātu nelikumības, drīkst! Taču sarunu publicēšana vai publiskošana gan ir aizliegta. Tās drīkst kalpot vienīgi kā pierādījums tiesībsargiem, ka atklāts pārkāpums, kas jārisina.  

Olga Zeļika vada detektīvu aģentūru. Agresiju, sliktu izturēšanos, rupjības pret bērniem Olga fiksējusi gan privāto auklīšu darbā, gan bērnudārzā. Pie tam – dārziņa audzinātāja uzvedās agresīvi, vedot bērnus pastaigā pa ielu.

"Tā bija reāla agresija. Pie tam – ne pret konkrētā klienta dēlu, kurš mūs bija nolīdzis, bet pret citu bērniņu. Mēs uzreiz ziņojām, brīdinājām un teicām, ka varam iet arī pie vadītājas liecināt par to, kas notiek," stāsta Zeļika.

Detektīvu aģentūras vadītāja uzskata, ka pirms aukles pieņemšanas darbā obligāti jālūdz viņai rekomendācijas un izziņas, arī no Soda reģistra un narkoloģiskās uzskaites.

Bet bērnudārzos būtu jāizvieto video kameras. Jo tajās vislabāk var redzēt, kas notiek grupā.

"Kā viņus savādāk sargāt? Neviens jau nezina, kas tiešām notiek grupā. Bet viens gan – ja bērni sūdzas, ja negrib iet uz dārziņu, tas ir pirmais zvans, ka kaut kas nav kārtībā!" atzina Zeļika.

Un to, ka tiešām nav kārtībā, apliecina arī statistika. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) 2015. gadā, pamatojoties uz sūdzībām, veiktas 40 pārbaudes, bet pērn jau 51.

"Mums ir ļoti daudz sūdzību par pirmsskolas izglītības iestādēm. Pirmajā vietā ir tieši vardarbība gan fiziska, gan emocionāla.

Tad ir disciplīnas lietas, kā bērnam liek vai neliek kaut ko darīt, lai ievērotu kārtību," atzina VBTAI pārstāve Inga Krastiņa.

Pārbaudē runā gan ar iestādes vadītāju, gan personu, par kuru sūdzas, gan iztaujā bērnus. Lielākā daļa sūdzību apstiprinās.

Pērn astoņos gadījumos ir bijusi apdraudēta bērnu drošība, desmit gadījumos nebija pietiekama sadarbība ar vecākiem un darbā lietotas nepedagoģiskas metodes.

Ja seko administratīvā lieta un sods, audzinātāja maksā soda naudu, kas svārstās no 35 līdz 200 eiro vai meklē citu darbu. Tas, zinot lielo darbinieku trūkumu, nereti ir darbs jau citā dārziņā. 

Likums gan nosaka, ka ikviens ir jābrīdina, ja tiek veikts video vai audio ieraksts. Taču DVI skaidro – ja mērķis ir pierādīt vardarbību vai sliktu izturēšanos, tad ierakstāmo personu drīkst nebrīdināt. 

"Ja persona veic faktu ierakstīšanu un iesniedz tikai darba devējam vai bērnu inspekcijai, vai policijai, tad drīkst! Ierakstīšana ir likumīga!" stāsta DVI Personas datu apstrādes uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Kāršenieks.

Tajā pat laikā šo sarunu nodošana trešajām personām ir aizliegta. Proti, ar video vai audio nedrīkst dalīties ne internetā, ne masu medijos.

"Nedrīkst trešajām personām! Pat labu domu vadīti nē! Nedrīkst publicēt internetā. To nedrīkst!" teica Kāršenieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti