"Latvenergo" šogad turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi. Uzņēmumā skaidro, ka rezerves pārgāzne ir vajadzīga enerģētiskās drošības dēļ. Esošajai hidrobūvei ir sava ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt.
Tādēļ viens no rezerves pārgāznes uzdevumiem būs nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju, lai pasargātu esošo hidrobūvi un samazinātu aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās.
"Ir slēgts kanāls, kas savienos ūdenskrātuvi un savienos upi lejtecē, lejpus Pļaviņu hidroelektrostacijas, un tā darbosies, ja būs kādi ārkārtas gadījumi vai mirkļos – pavasaru palu periodā, kad ūdens daudzums upē pārsniedz lietderīgi elektroenerģijas ražošanai izmantojamā ūdens daudzumu. Nekādas teritorijas netiks ietekmētas un appludinātas," skaidroja AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele.
Projekta izbūves investīcijas lēšamas ap 200 miljoniem eiro.
Teritorija, kurā tiks likvidēti mazdārziņi, ir labākā rezerves pārgāznes vieta atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam.
"Daļā no mazdārziņu teritorijām ir plānota reāla pārgāznes izbūve, kur būs būvbedre un pēc tam jaunā hidrotehniskā būve, bet tomēr lielākajā daļā no šīm mazdārziņu teritorijām ir plānots izvietot būvniecības ciematu ar visām atbērtņu vietām, izraktā materiāla pagaidu novietošanu un infrastruktūras izveidi ar pievadceļiem, jo šis ir gandrīz piecu gadu projekts, kur būs neskaitāmas tehnikas vienības," skaidroja Andris Zēģele.
Mazdārziņu apsaimniekotāji sarūgtināti
Būvdarbus sākt plāno 2026. gada sākumā, bet šobrīd norit sagatavošanās darbi Aizkrauklē, tāpēc vairāk nekā 60 mazdārziņu lietotāju teritorija jāatbrīvo šogad.
Gadiem ilgi Aizkraukles iedzīvotāji izmantoja netālu no Pļaviņu hidroelektrostacijas esošo teritoriju dārzkopības vajadzībām, bet šogad daļa mazdārziņu gandrīz 28 hektāru platībā būs jālikvidē. Mazdārziņu lietotāji jau pirms vairākiem gadiem tika informēti par šādu projektu, bet tagad ir izplatīts paziņojums, ka viņiem šogad zeme ir jāatbrīvo. Iedzīvotāji to vērtē negatīvi.
"Runāt pat negribas, asaras birst. Viss taču ar savām rokam taisīts…" atzina Aizkraukles iedzīvotāja Angelīna Vucāne, kurai arī iekoptais mazdārziņš jāatstāj.
"Man mammai arī pieder dārzs. Viņai ir 96 gadi, un viņu tas uzturēja pie dzīvības visu laiku. Te ir ieguldīta nauda, līdzekļi, te ir ieguldīts cilvēku darbs. To nevar aprēķināt, cik daudz ir izdarīts," stāstīja Aizkraukles iedzīvotājs Arnis Staris.
"Tas ir mans dzīvesveids, tā ir mana dzīve, es esmu tagad pensijā un nesaprotu, kā man dzīvot. Ko es darīšu? Man ir ļoti labi kaimiņi dārzā," sacīja Aizkraukles iedzīvotāja Tamāra.
Novads piedāvā nomāt citu zemesgabalu netālu no pašreizējiem dārziņiem
Daļa zemju pieder "Latvenergo", bet daļa – Aizkraukles novada pašvaldībai. Vietvara piedāvā ikvienam likvidējamo mazdārziņu lietotājam nomāt citu zemesgabalu, kas ir netālu no esošās teritorijas.
"Šie mazdārziņi kādreiz ir bijuši lietošanā. Nav tā, ka tā ir kaut kāda meža teritorija vai kaut kāda aizaugusi pļava, ko mēs izdomājam ierādīt. Nē. Kādreiz tur ir bijuši mazdārziņi, un kāds viņus ir pārstājis kopt, vai kāds cits iemesls, kāpēc viņš tagad nav ideālā stāvoklī. Mēs tos viņiem arī ierādām. Nomas maksa paliks tāda pati. Daļai no mazdārziņu lietotājiem šobrīd vispār nekāda maksa nav, jo viņi izmantoja teritoriju, kas privātīpašniekam piederēja agrāk bez līguma vai kādām citām saistībām. Pašvaldības iznomātajiem zemesgabaliem visiem vienāda nomas maksa ir," skaidroja Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis.
"Iedzīvotājiem, kuri vēlas jaunu mazdārziņu teritorijas ierādīšanu un saņemt šos dārziņus, tad jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu. Mēs izskatām, satiekamies, sazvanāmies, parādām potenciālās teritorijas vietas, un šobrīd ir pietiekoši daudz šo vietu, tā ka ir izvēles iespējas," klāstīja Zīmelis.
Pašreizējo dārziņu apsaimniekotājiem gan būs iespēja sagaidīt un novākt ražu.
Taču ne visi mazdārziņu lietotāji pozitīvi vērtē pašvaldības piedāvājumu, jo baidās, ka jaunajā zemesgabalā nespēs visu ierīkot no jauna.
Pagaidām uzņēmumā "Latvenergo" nesola, ka varēs palīdzēt iedzīvotājiem ar jaunierādīto zemesgabalu apstrādi, bet tiek solīts apsvērt šādu iespēju. Vienlaikus uzņēmuma pārstāvis Andris Zēģele uzsvēra, ka nav jābaidās par teritoriju appludināšanu.
"Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūves gadījumā nekas netiek appludināts, viss ir kā līdz šim. Gan lejpus Pļaviņu HES, gan ūdenskrātuves krastos, līmeņi visi paliek kā līdz šim," norādīja Zēģele.
Runājot par Pļaviņu HES projektu, tad šajā gadā plānots atsākt rezerves pārgāznes projektēšanu, aktualizējot un papildinot jau izstrādāto dokumentāciju, lai sāktu būvniecību pēc aptuveni pusotra gada.
