Pašlaik likums nosaka, ka par aģitācijas materiālu izvietošanu publiskajās ārtelpās (izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti) reglamentē normatīvie akti par reklāmas izvietošanu, un katra publiskā vietā izvietota priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla ietvaros skaidri un nepārprotami norādāms, kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis.
Savukārt Reklāmas likums ļauj pašvaldībām savā teritorijā izdot saistošos noteikumus par vides reklāmu izvietošanu, kas dažādās pašvaldībās var atšķirties.
VARAM skaidro, ka ir jānosaka vienoti, valsts noteikti ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijai, lai visi politiskie spēki būtu līdzīgā situācijā. Pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem būs tiesīgas noteikt tikai ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, taču nebūs tiesīgas noteikt vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.
Ar saistošajiem noteikumiem pašvaldības būs tiesīgas noteikt nepieciešamos dokumentus, kas iesniedzami atļaujas saņemšanai.
Piedāvātie grozījumi paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana būs aizliegta pie valsts un pašvaldību iestāžu ēkām, baznīcām un lūgšanu namiem, ārstniecības iestāžu ēkām, izglītības iestāžu ēkām, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju ēkām, autoostu, dzelzceļa staciju, lidostu un pasažieru ostu ēkām, vietējās un valsts nozīmes arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas pieminekļiem.
Tāpat politiskās reklāmas nevarēs izvietot pie valsts uzņēmumiem piederošajām ēkām, kā arī sabiedriskajā transportā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām aizliegta publiskās vietās, kuras atrodas tuvāk par 50 metriem no iepriekšminētajām ēkām.
"Providus" pētniece priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos Iveta Kažoka Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” pieļāva, ka VARM priekšlikums „izaudzis no iepriekšējo kampaņu pieredzes”, jo, piemēram, pirms Saeimas vēlēšanām bija strīds starp „Saskaņas centra” vadīto Rīgas domi un „Vienotību”, kura uzskatīja, ka pašvaldība ar nolūku aizliedz izvietot reklāmas vietās, kur nav SC vēlētāju.
Likuma grozījumu mērķis ir izskaust administratīvo resursu izmantošanu, lai pašvaldības neveidotu reklāmas izvietošanas noteikumus savas partijas intereses. Taču noteikumi joprojām atstāj daudz neskaidrību un iespējas to plaši interpretēt, un praksē problēmas var saglabāties
Savukārt politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Jānis Ikstens Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka aģitācijai var atrast jaunas radošas izpausmes, kas ļaus apiet ierobežojumus.
