„Panorāmā” jau stāstīts par Arkādiju un Denisu Kudinu. Šos un citus – kopumā dažus desmitus bērnu vieno smaga pārtikas alerģija. „Ja runājam par smagākajām sekām - tās ir asiņošanas, smaga fiziskā attīstības aizture, jo bērns nevar pārtikas produktus izmantot, līdz ar to fiziskā aizturē un psihomotorā aizture,” pērn jūlijā sacīja BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste Inese Eglīte.
Specializētā pārtika lielākoties nav nepieciešama visu mūžu. Vienam tā vajadzīga dažus mēnešus, citam pirmos dzīves gadus. Bērna ēdināšanas izmaksas mēnesī var pārsniegt 500 latus. Tik liela summa viena cilvēka uzturam ģimenēm ar vidējiem ienākumiem nav pa kabatai, nerunājot par trūcīgajiem. „Tad, kad es uzzināju, cik tas maksā, es nezināju, ko man darīt. Kur es tādu naudu atradīšu? Jo tikai bērnu nauda ir tikai 100 lati,” iepriekš „Panorāmai” stāstīja Arkādija mamma.
Deniss, Arkādijs un daudzi citi ir izdzīvojuši pateicoties labdarības organizācijas “Varonis” savāktajiem ziedojumiem. Arī šiem puisēniem palīdzība nepieciešama joprojām. Laikā, kad vecāki tiek aicināti risināt demogrāfijas problēmas, ģimenes, kuru bērni piedzimuši neveseli, tiek atstātas bez valsts atbalsta. „Ļoti daudzi ārsti ir rakstījuši ministrijai, norēķinu centram, mainījušies ir šo iestāžu nosaukumi, vienmēr ir apstājušies, jo tas ir it kā uzturs, bet šis uzturs ir vairāk kā zāles. Ja nav šī uztura, mazais nevar augt attīstīties, viņš iet bojā,” teica Bērnu slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule.
Tiesībsarga birojā norāda – gan Satversmē, gan Eiropas cilvēktiesību un pamattiesību konvencijā teikts, ka valsts aizsargā ikviena tiesības uz dzīvību. Eiropas cilvēktiesību tiesu praksē lēmumi bijuši dažādi. Ļoti dārgu slimību ārstēšanu dažkārt arī tiesa ir noraidījusi pamatojot to ar valsts finansiālajām iespējām. Taču kāds būtu rezultāts specializētās pārtikas jautājumā, lai to noskaidrotu, vecākiem būtu vērts uzrakstīt oficiālu iesniegumu. „Mēs tādēļ aicinātu šos vecākus vai ģimenes locekļus vērsties pie tiesībsarga birojā, lai mēs varam ne tikai tiesību aktu līmenī, bet konkrētu gadījumu, jo tie parāda, kur ir tie robi vai nepilnības tiesību aktos,” norāda Tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.
Bērnu slimnīcas ārsti stāsta – lielākajā daļā Eiropas valstu specializētā pārtika tiek apmaksāta no valsts budžeta, kā medikamenti. Latvijas Veselības ministrijā pirmo reizi izskan atbilde, ka šo jautājumu sāks risināt. „Mūsu risinājums ir virzīt šo jautājumu tāpat kā celiakijas slimniekiem – konkrētas naudas summas virzīšana, bet no veselības, bet no labklājības jomas, apzinot, cik šādu bērniņu ir un apzinot, kādas ir kopējās vajadzības un izmaksas. Tāpēc šo jautājumu virzīsim un demogrāfijas lietu padomi un, lai beidzot to atrisinātu,” saka Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole.
Precīzas prognozes, kad valsts varētu uzņemties finansiālas rūpes par smago alerģiju slimniekiem vēl netiek izteiktas. Tikmēr Deniss un Arkādijs, kā arī daudzi citi bērni par katru dzīves dienu var pateikties ziedotājiem.
