Viņa savu amatu saglabāja bez deputātu diskusijām, jo neviens parlamentārietis nepieteicās debatēm.
Par Krūmiņu balsoja 89 deputāti - "pret" neviens nebalsoja.
Jau iepriekš arī bija skaidrs, ka Krūmiņai nebūs konkurences cīņā par valsts kontrolieres amatu.
Krūmiņu atkārtotai apstiprināšanai virzīja Latvijas Reģionu apvienība un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas septiņi deputāti no dažādām frakcijām. Tāpat atbalstu Krūmiņas pārvēlēšanai iepriekš izteica Valsts prezidents Raimonds Vējonis un premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Pašreizējās pilnvaras Krūmiņai beidzas 23.janvārī.
"Mēs pilnīgi noteikti pievērsīsim uzmanību pašvaldībām, lai varētu palīdzēt iedzīvotājiem saņemt gan kvalitatīvus, gan izmaksu ziņā pamatotus pakalpojumus," pēc ievēlēšanas sacīja Krūmiņa.
Krūmiņa iepriekš intervijā Latvijas Radio atzina, ka viena no lietām, kam viņa pievērsīsies pastiprināti, ja atkārtoti tiks ievēlēta Valsts kontroles vadītājas amatā, būs tā saukto lietderības revīziju veikšana.
"Jāsaka tā, ka mūsu valsts gājusi tādu attīstības ceļu, ka mēs esam iemācījušies uzskaitīt. Jo pirms desmit gadiem nebija sapratnes par to, kas valstij, pašvaldībām pieder. Un tas ir pasperts tāds solis pareizā virzienā. Nākamais jautājums ir – [līdzekļu] likumīga izmantošana, un te vēl ir darbs darāms. Bet šobrīd tik tiešām pamatjautājums, kas ir izvirzījies kā prioritārs, ir ne tikai izlietot naudu likumīgi, bet arī jēgpilni. Respektīvi, par līdzekļiem iegūt produktu vai pakalpojumu, kas tiešām ir vajadzīgs sabiedrībai," teica Krūmiņa.
Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
