Labrīt

Savā dzimšanas dienā viņš būs uz skatuves. Saruna ar maestro Raimondu Paulu

Labrīt

Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos aplūkojamas divas izstādes

Prokuratūra apņēmusies īstenot Valsts kontroles revīzijas priekšlikumus

Valsts kontrole atklāj trūkumus prokuratūras vadībā

Ģenerālprokuratūra līdz šim nav vadīta tā, lai nodrošinātu tās funkciju efektīvu izpildi. Par Valsts kontroles un OECD ekspertu īstenotajā revīzijā secināto intervijā Latvijas Radio stāstīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

ĪSUMĀ par revīziju:

  • Valsts kontrole sadarbībā ar OECD vērtēja prokuratūras darbu tieši šajā kriminālprocesu jomā.
  • Norāda uz vienotas izpratnes trūkumu tiesību normu piemērošanā lietu izmeklēšanā.
  • Ir prokurori, kas neiesaistās pirmstiesas izmeklēšanā; ir tādi, kas vada izmeklētāju un konsultē.
  • Izpratnes ir dažādas; tādēļ citās valstīs piedāvā noteiktas vadlīnijas.
  • Noraida prokuroru kapacitātes trūkumu; prokuroru pietiek, bet resursi jāizmanto efektīvāk.
  • Valsts kontrole iesaka ieviest vismaz divu veidu prokuroru un izmeklētāju sadarbības mehānismus.
  • Proti, viens sarežģītākām lietām, otrs – vienkāršākām, tad arī prokuroru noslodze izlīdzinātos.
  • Ģenerālprokurors revidentu secinājumiem piekrita; raidīja pārmetumus valdības virzienā.
  • Valsts kontrole prokuratūrai devusi 20 ieteikumus, bet 19 – Noziedzības novēršanas padomei.
  • Kariņš: VK ieteikumi ļaus uzlabot izmeklēšanu ekonomikas un finanšu noziedzības apkarošanas jomā.
  • TM kā risinājumu piedāvā veidot Tieslietu akadēmiju, ideju atbalsta arī Levits. 
    Jaunā mācību centra izveidei varētu iedalīt 9 miljonus eiro.

Valsts kontrole revīzijā norāda uz nepilnībām prokuratūras darbāLinda Spundiņa
Kaut arī noziedzīgi nodarījumi ekonomikas un finanšu jomā ir maza daļa no visiem kriminālprocesiem, tie ir daudz sarežģītāki un arī ļoti laikietilpīgi. Secināts, ka no tiem kriminālprocesiem, kas vēl pērnā gada augustā atradās iztiesāšanā, nepilna puse – 44% – ir vecāki par septiņiem gadiem. Savukārt no tiem četri bija vecāki par 12 gadiem. Tāpēc Valsts kontrole sadarbībā ar OECD vērtēja prokuratūras darbu tieši šajā kriminālprocesu jomā.

Lai šos noziedzīgos nodarījumus iespējami ātri un efektīvi izmeklētu, kā arī iztiesātu, svarīgi esot tas, cik kvalitatīva apsūdzība nonāk tiesā. Revīzijā secināts, ka būtiskākais ieilgušu kriminālprocesu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir vienotas izpratnes trūkums par tiesību normu piemērošanu, neskaidrība par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu. Pirmstiesas izmeklēšanā prokuroram jāuzņemas galvenā loma, uzsvēra Grīnhofa.

"Mēs arī šajā revīzijā redzējām, ka ir ļoti dažāds iesaistes līmenis, piemēram, šajos sarežģītajos gadījumos.

Ir prokurori, kuri neiesaistās nemaz, ir prokurori, kuri tiešām vada izmeklētāju tādā ziņā, ka viņi konsultē, viņi ir iekšā šajos jautājumos no paša sākuma.

Ir prokurori, kuriem ir dažādas prasības, piemēram, par to, kas ir jādara izmeklētājam. Tātad šī izpratne ir ļoti dažāda," klāstīja Valsts kontroles padomes locekle.

Tikmēr citās valstīs cenšas izlīdzināt izpratni, piedāvājot noteiktas vadlīnijas – procesa aprakstus, rokasgrāmatas. To arī revīzijas ziņojumā iesaka ieviest Latvijā.

Pēc 2017. gadā noslēgtās revīzijas, kurā skaidrota tiesu efektivitāte, bieži izskanēja, ka ieilgušie procesi saistīti ar prokuroru kapacitātes trūkumu. Tomēr  šajā revīzijā secināts, ka noslodze nav vienīgais iemesls, kādēļ pirmstiesas izmeklēšana Latvijā notiek samērā ilgi. Statistika liecina, ka resursu ziņā Latvija no citām valstīm neatpaliek. Pašmājās uz 100 000 iedzīvotāju ir 23,5 prokurori, kamēr citur vien 12,1. Latvijā ir salīdzinoši liels prokuroru skaits Ģenerālprokuratūrā.

"Mēs vēršam uzmanību uz to, ka noteikti nevarētu aizbildināties – problēmas rodas tāpēc, ka mums ir pārāk maz prokuroru.

Nē, prokuroru mums nav par maz. Īpaši, ja mēs runājam par augstākā līmeņa prokuratūru, tad mēs tur redzam, ka īpatsvars ir daudz lielāks kopējo prokuroru skaitā nekā citās valstīs. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka mūsu sistēmā ir šie resursi, kurus vajadzētu spēt produktīvāk un efektīvāk izmantot," sacīja Valsts kontroles pārstāve.

Valsts kontrole iesaka ieviest vismaz divu veidu prokuroru un izmeklētāju sadarbības mehānismus: viens sarežģītākām lietām, otrs – vienkāršākām. Tad arī prokuroru noslodze izlīdzinātos.

Kopumā secināts, ka prokuratūra līdz šim nav vadīta tā, lai efektīvi veiktu savas funkcijas. Darba uzlabošanai nepieciešams veikt izmaiņas prokuratūras darbības regulējumā, tostarp iestādes vadībā jāievieš labas pārvaldības principi un iekšējā kontrole. Grīnhofa skaidroja, ka līdz šim esot izplūdis prokuratūras neatkarības jēdziens. Tas tiekot pat interpretēts plašāk, nekā to paredz starptautiskie standarti. Un to nepieciešams mainīt.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns revidentu secinājumiem piekrita, paužot, ka 30 gadus neviens nevērtēja prokuratūras darbu.

"Principā 95%, ko konstatēja Valsts kontrole, es pilnībā piekrītu. Mana izpratne bija tāda pati. Mēs šajā virzienā tieši strādājam. Tā kā visam savs laiks," teica Stukāns.

Pēc ģenerālprokurora domām, jāpārvērtē gan darbinieku, gan finansiālie resursi un jāizveido sistēma, kas nodrošinātu kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanu.

Stukāns arī solīja izveidot vadlīnijas vai rokasgrāmatu ar tipiskiem piemēriem no prakses, lai prokuroriem būtu vadlīnijas, kam sekot sarežģītu noziegumu izmeklēšanā, vienlaikus norādot, ka lietās par vienādiem noziegumiem nianses var krasi atšķirties.

“Jāveido metodiskie materiāli, lai mēs varētu noteikt skaidri vismaz tajos aspektos, par ko nav strīda. [..] Kā piemērs ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kur ir izstrādātas vadlīnijas kopīgi policijai, Tieslietu ministrijai un prokuratūrai, un tad šajā jautājumā pamata detaļās vairs jautājumu nav,” sacīja Stukāns.

Stukāns pārmetumus raidīja arī valdības virzienā, norādot, ka valsts atstājusi novārtā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku izglītības kvalitāti. Ģenerālprokurors uzskata, ka šobrīd redzamais kvalifikācijas kritums ir rezultāts tam, ka savulaik likvidēja Policijas akadēmiju, tādēļ steidzami nepieciešamas izmaiņas augstākajā izglītībā.

Grīnhofa atzinīgi vērtē jau notiekošās prokuratūras struktūrvienību reformas un uzskata, ka šobrīd revīzijas ziņojumam ir pateicīgs laiks, jo ir jauns gan ģenerālprokurors, gan Valsts policijas priekšnieks.

Valsts kontrole kopumā prokuratūrai sniedz 20 ieteikumus, bet 19 Noziedzības novēršanas padomei, cerot, ka tā varētu būt vidutājs starp izmeklētājiem un prokuroriem. Ieteikumi ieviešami vairāku gadu garumā. 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka revīzijas rezultātā tapušie ieteikumi ļaus būtiski uzlabot pirmstiesas izmeklēšanu ekonomikas un finanšu noziedzības apkarošanas jomā, informēja Valsts kanceleja.

“Mēs labi apzinājāmies, ka noziegumiem ekonomikas un finanšu jomā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība,” pauda Ministru prezidents, norādot, ka tā rezultātā arī tapis valdības lūgums Valsts kontrolei veikt attiecīgo revīziju.

“Revīzija palīdzēs vēl precīzāk uzlabot kopējo darbību, īpaši prokuratūrā, kurai ir cieši jāsadarbojas gan ar izmeklēšanu, gan arī ar tiesu, lai sekmīgi izskaustu noziedzīgus nodarījumus ekonomikas un finanšu jomā,” uzsvēra Ministru prezidents, izsakot pateicību par īstenoto revīziju, kas ir kārtējais solis valsts attīstības stiprināšanā.

Tieslietu ministrija kā ilgtermiņa risinājumu redz jaunas tieslietu akadēmijas izveidošanu, kur padziļinātas zināšanas gūtu dažādu ar tieslietām saistītu nozaru profesionāļi. Atbalstu idejai pauž arī Valsts prezidents Egils Levits.

“Tie nevar būt kursi, un katru reizi izsludināt konkursus uz jauniem kursiem un tā tālāk. Šeit ir jābūt institucionalizētai sistēmai. Lielākajā daļā Eiropas valstu šādas akadēmijas pastāv, un tās ir nepieciešamas arī pie mums,” norādīja Levits.

Tieslietu ministrs Jānis Bordans (Jaunā konservatīvā partija) pauda, ka “svarīgi būtu, lai šāds mācību centrs būtu pastāvīgi darbojošs, tas būtu starptautiska mēroga mācību un izglītības centrs, un lai tas būtu moderns, pienācīgi finansēts”.  

Bordāns stāstīja, ka tieslietu mācību centra vai akadēmijas izveide ir ministrijas galvenā prioritāte Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda naudai, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm atgūties pēc Covid-19 krīzes. Jaunā mācību centra izveidei varētu iedalīt 9 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt