Valmieras pilsētas pašvaldībā norādīja, ka nepieciešamības gadījumā finansējums bērnu brīvpusdienām tiktu rasts, jo tā ir prioritāte. Līdzīga situācija jau piedzīvota 2009. gadā, kad pašvaldībām no valsts nācās pārņemt pirmsskolas pedagogu algu finansēšanu. Kocēnu novadā uzskata - ja šo funkciju atkal veiktu valsts, tad skolēnu ēdināšana no pašvaldību budžeta būtu atbalstāma. Patlaban Kocēnu novadā bez maksas pusdieno pilnīgi visi skolēni.
“Ja mēs zaudējam šīs brīvpusdienas no valsts, ko maksā, tā nav pārmērīgi liela summa, to mēs arī atradīsim savā budžetā un darīsim. Es gribētu piedāvāt, lai valsts maksā 350 tūkstošus, ko mēs maksājam saviem pirmsskolas izglītības skolotājiem,” sacīja Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis (Nacionālā apvienība).
Valsts budžeta finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai ir nepilni 20 miljoni eiro gadā, vienam bērnam dienā atvēlot 1 eiro un 42 centus. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā norāda, ka ar šādu summu jau tagad uzņēmumiem ir grūti nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu uzturu, un ja tā būtu vēl mazāka, ir bažas, ka skolas varētu palikt bez ēdināšanas pakalpojuma.
“Risks ir tajā, ka tās pašvaldības, kuras it kā nevarēs izdalīt šo summu, tādu ekvivalentu summu, tur ir risks. Saprotams, ka uzņēmums neies, ja viņš nespēs segt savu izdevumu daļu, un pašvaldības jau arī - viņu prasībās pret ēdinātāju kritēriji jau diezgan paaugstinājušies,” stāstīja Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča.
“Grūti pateikt, kā jūtas skolotāji, zinot, ka viņiem tagad algu pacels uz tiem nosacījumiem, ka noņems bērniem brīvpusdienas. Tas patiesībā izklausās tā ļoti briesmīgi. Un domāju, ka korekti tikai mūsu valdībai reizēm pa priekšu padomāt, izrunāt un tad nākt ar kaut kādu lēmumu vai priekšlikumu, nevis šaudīties ar idejām tā, kā sestās klases bērni to dara skolā,” sacīja Olmanis.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā uzticēt pašvaldībām 1.-4. klašu skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanu, savukārt iepriekš šim mērķim atvēlēto valsts budžeta dotāciju 20 miljonu eiro apmērā novirzīt ministrijas prioritātēm, tai skaitā pedagogu algām.
Pēc nospraustā pedagogu darba samaksas grafika vienas slodzes likmei no šā gada 1. septembra jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā. Valdība tam nepieciešamos aptuveni deviņus miljonus eiro sākotnēji šā gada budžetā neparedzēja. Vēlāk, skatot šā gada valsts budžeta projektu, Saeimas komisija atrada daļu finansējuma, kas nepieciešams kārtējam skolotāju algu pieaugumam no šā gada 1. septembra.
Iepriekšējie valdības lēmumi paredzēja skolotāju algu palielināšanu līdz 790 eiro 2020. gada septembrī, 830 eiro – 2021. gada septembrī un 900 eiro – 2022. gada septembrī.
Nākamgad šāda algu pieauguma nodrošināšanai nepieciešami 23 miljoni eiro, un Finanšu ministrija iepriekš solīja, ka tos meklēs nākamā gada budžeta veidošanas procesā. Pašlaik ministri min, ka nākamgad kopumā ministriju vajadzībām varēs sadalīt papildu 100 miljonus eiro, savukārt pieprasījumi ir desmit reizes lielāki.
