Trostjaņeca atrodas Krievijas pierobežā, ilgāku laiku tā bija Krievijas armijas okupēta. Kad iebrucēju karaspēks atkāpās, atklājās postaža: agresors bija sagrāvis pilsētas infrastruktūru, sabiedriskā transporta sistēmu, nopostījis mājas, zadzis un laupījis.
"Visu, ko varēja aiznest, viņi ir aiznesuši. Pat laukos. Es runāju par fermeriem. Viņi ir savākuši akumulatorus, elektroinstrumentus. Kad to visu redzēju, man bija sajūta, ka ir atnākusi badīga, mežonīga nācija, kura atnākusi zagt. Tajā skaitā šie krievi izzaguši arī visus celtniecības veikalus, bet tagad vajag visparastāko plēvi, lai cilvēki varētu nosegt mājas, kurām vairs nav jumtu," stāstīja Trostjaņecas mērs Jurijs Bova.
Atbildot uz Trostjaņecas lūgumu palīdzēt, Valmieras novada pašvaldība atrada iespēju pilsētai uzdāvināt lietotu satiksmes autobusu, ar kuru uz Ukrainu tiks nogādāta arī dažādu saimniecībā noderīgu lietu krava.
Ziedoto mantu pieņēmēja Iveta Laiviņa stāstīja, ka cilvēki bija ļoti atsaucīgi. Visvairāk nesta gultas veļa, dvieļi, palagi, spilveni un lielā sadzīves tehnika.
"Autobuss ir noņemts no uzskaites Latvijā, tam ir piešķirti tranzīta numuri izvešanai no Eiropas Savienības. Šeit ir arī mantas Černogradas brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem – ugunsdrošie tērpi, tie arī šeit ir kastēs. Uz robežas viņi sagaidīs un arī paņems. Arī ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem mums ir izveidojusies sadarbība, viņiem tur tagad darba daudz," stāstīja Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").
Ukrainas mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka, kura kopš marta ar bērniem dzīvo Valmierā un savai valstij palīdz organizēt atbalstu no attāluma, pauda – viņa nepiekrīt, ka dāvinājums Trostjaņecai ir vien piliens vajadzību jūrā.
"Ziniet, ir tāds teiciens: no katra pa diedziņam – plikajam krekliņš. Ja katra Latvijas, Lietuvas, Igaunijas vai citu valstu pilsēta šādi palīdzēs, ticiet man, tas mums tikai palīdzēs, nostiprinās mūsu ticību uzvarai un ar katru dienu tuvinās to. Visrezultatīvākā palīdzība ir šāda – sadzirdēt lūgumu un ātri pieņemt lēmumu, kā tas noticis ar šo autobusu uz Trostjaņecu," stāstīja Kiriļuka.
Kamēr autobuss ar sabiedriskajam transportam atļauto maksimālo ātrumu 70 kilometri stundā sāk mērot tālo ceļu, Ukrainas pārstāve aicina nepagurt no ziņām par karu un nepierast pie tā, ka netālu risinās netaisnīgs un nežēlīgs iebrukums, bet gan darīt, kas vien ir katra spēkos, lai ukraiņiem palīdzētu.
