Pret šo ieceri iepriekš skaļi iebilda pašvaldības, aicinot neskatīt šo priekšlikumu kopā ar budžetu, jo tas nozīmēja steidzamību.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) gan vietvarām iepriekš skaidroja, ka neesot pamata satraukties ne par bērnudārziem, ne par sākumskolām. Līdz vidusskolai skolēnu skaits joprojām būs pašvaldību ziņā, un nelielu klašu dēļ skolas nebūs jāslēdz.
Saskaņā ar likuma grozījumiem valdība varēs noteikt minimālo skolēnu skaitu vispārējās vidējās izglītības programmās (10. - 12.klase) iesaistītajiem izglītojamajiem. Tiesa, Izglītības ministrijas sākotnējais priekšlikums ticis sašaurināts, un šī prasība vairs neattieksies uz pamatskolas posmu.
Likums ļauj valdībai noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, paredzot, ka minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2018. gada 31. augustam un ka tajos ietverts ne mazāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā divus gadus ilgs pārejas periods regulējuma ieviešanai.
Likums arī ļaus pašvaldībām uzturēt skolas, kurās ir mazāks skolēnu skaits, taču tādā gadījumā vietvaras nesaņems no valsts dotācijas skolotāju algām un tās būs jāmaksā no pašvaldības budžeta.
“Mūsdienīgs, realitātei atbilstošs vidusskolu tīkls ir vajadzīgs, lai celtu pedagoģijas profesijas prestižu, skolotājiem nodrošinātu pienācīgu atalgojumu, lai mūsu bērni iegūtu tās zināšanas un prasmes, kas veidos gan pašu personisko labklājību un dzīves kvalitāti, gan pārtikušu Latviju,” par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem “Izglītības likumā”, saka izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.
Tikmēr noraidīts tika "Vienotības" frakcijas deputāta Inta Dāldera priekšlikums noteikt vidējo izglītību par obligātu. Šadurskis gan uzsvēra, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. Atteikšanos no obligātās vidējās izglītības viņš nosauca par vienu no lielākajām kļūdām atjaunotās Latvijas vēsturē izglītības jomā.
"Izglītības un zinātnes ministrija ļoti nopietni strādā pie šī jautājuma, un es ļoti ceru, ka vēl šīs valdības darba laikā mēs varēsim nākt ar priekšlikumu plašai, pirmkārt, ekspertu saimei, otrkārt, visai sabiedrībai apspriest šo jautājumu, un saprātīgā laika periodā racionāli atgriezties pie vidējās izglītības obligātuma. Jo jau šodien mēs redzam, ka mums ir izteikts darbaroku trūkums kvalificētā, vidēji un augsti kvalificētajā segmentā un pārprodukcija zemās kvalifikācijas segmentā," norādīja Šadurskis.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pētījumā par skolu tīklu Latvijā secināts, ka Latvijā bērnu pietiek 130 vidusskolu nokomplektēšanai, tikmēr šobrīd to ir ap 310. Tostarp Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolām, bet šobrīd to ir virs 70.
Lai gan skolēnu skaitu nenoteiks likums, IZM likuma grozījumu anotācijā norādīja, ka IZM aplēses liecina, ka minimālais izglītojamo skaits piemēram, 10. klasē, kam seko līdzi tik daudz finansējuma, lai segtu tikai apmaksājamās stundas bez atbalsta pasākumiem, ir 12.
Šadurskis savukārt iepriekš pauda, ka ilsētas vidusskolās vienā paralēlē vajadzētu būt vismaz divām klasēm, katrā no kurām būtu vismaz 25 skolēni, savukārt lauku skolās vajadzētu būt vismaz vienai klasei ar ne mazāk kā 15 skolēniem.
Saeimas debatēs trešdien izskanēja gan aicinājumi ministram nosaukt, kāds tad būs skolēnu skaits, gan arī likt valdībai noteikt maksimālo skolēnu skaitu, taču ministrs atbildēja, ka tas nebūtu nepieciešams.
