Dienas notikumu apskats

Viltotās preces katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada 141 miljona eiro zaudējumus

Dienas notikumu apskats

Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus

Latvijā bērnu pietiek tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, tikmēr šobrīd to ir ap 310

Pētījums: Latvijā bērnu pietiek tikai 130 vidusskolām

Latvijā bērnu pietiek 130 vidusskolu nokomplektēšanai, tikmēr šobrīd to ir ap 310. Tostarp Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolām, bet šobrīd to ir virs 70. Tā secināts pētījumā par skolu tīklu Latvijā, ko veica Izglītības un zinātnes ministrija.

Turklāt šajā skaitā paredzēts arī tas, ka attālajos lauku rajonos tiktu saglabātas vidusskolas ar aptuveni 60 bērniem,  intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja ekonomģeogrāfs, optimāla skolu tīkla pētījuma ekspertu grupas vadītājs Jānis Turlajs.

Savukārt skolas, kurās nespēj nokomplektēt pietiekoši lielas vidusskolas klases, būtu jāpārveido par pamatskolām vai par sākumskolām. “Nav pamatoti uzturēt vidusskolas posmu, ja nav paralēlklases vai attālajās vietās bērnu, lai nokomplektētu vienu klasi,” norādīja pētnieks.

Arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) norāda, ka daļa vidusskolu varētu pārtapt par pamatskolām vai sākumskolām:

„Es domāju, ka slēdzamu vidusskolu nebūs. Varbūt viena otra.”

Ekonomģeogrāfs Jānis TurlajsAnnija Petrova

    Sešu gadu laikā Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā vidusskolas posmā vajadzētu sasniegt vismaz 225 skolēnus. Reģionālās attīstības centros – 150. Savukārt laukos, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas, skolēnu skaitam vajadzētu sasniegt 75. Šāds ir viens no secinājumiem Izglītības ministrijas pētījumā par skolu tīklu Latvijā.

    Šādai pārejai paredzēti seši gadi, lai skolas spētu pielāgoties.

    „Tas nozīmē, ka ir divas pilnas paralēlklases pa 25 bērni. Klasēs nav noteikts, cik skolēnu jābūt. Var būt no 15 līdz 30, bet vidējam bērnu skaitam jābūt 25, galvenais, lai būtu divas paralēlklases. Pretējā gadījumā nav iespējams veikt kvalitatīvu apmācību, jo

    vidusskola ir tas posms, kad būtu jāspecializējas jau atkarībā no bērna interesēm – kas uz eksaktajiem, kas uz humanitārajiem.

    Tā ir jābūt vienkārši,” uzsver Turlajs.

    Turklāt problēma ar nepietiekami lielām vidusskolām ir ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās. Tā, piemēram, šogad Rīgā netika atvērta desmitā klase astoņās latviešu vidusskolās un vienā mazākumtautību skolā. “Tas nozīmē – it kā skola netiek slēgta, bet bērnu nav un netiek atvērtas klases,” saka Turlajs.

    Šādā nākotnes skolā pedagoga atalgojums sasniegtu 1400 eiro. Bērniem būtu kvalitatīvas izglītības iespējas, savukārt pašvaldības ietaupītos līdzekļus varētu ieguldīt interešu izglītībā un atbalsta personālam, norāda ministrijā.

    „Šis uzstādījums ir ļoti radikāls,” pauda Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. Viņa pēc iepazīšanās ar pētījuma rezultātu prezentāciju norāda, ka vajadzīga papildu analīze par skolu tīkla sakārtošanas ietekmi uz katru pašvaldību.

    Tikmēr Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēlētos, lai valdībā izskatītu informatīvo ziņojumu ar visu iesaistīto pušu viedokļiem. Arodbiedrības vadītājai Ingai Vanagai radušies vairāki jautājumi, piemēram: „Ja ministrija šodien sniedz prezentāciju par 10.-12. klases posma optimizāciju, kādēļ pati ministrija virza turklāt budžetu pavadošajā likumprojekta paketē, ka Ministru kabinets turpmāk varēs lemt par minimālo izglītojamo skaitu no 1. līdz 12. klasei?”

    Vanaga runā par Bausku, ko ministrijā minot kā pozitīvo piemēru. Tur vidusskolu pārveidoja par pamatskolu. „Līdz ar to bērnu skaits samazinājās, likmju skaits samazinājās, atalgojums samazinājās un, piemēram, fizikas, matemātiskas skolotāji atalgojuma samazinājuma dēļ aiziet uz citām skolām. Un cieš 7.-9. klases skolēni. Jo ir zaudēts ļoti augstas raudzes mācībspēks. Vai šis ir pārdomāts, vai šeit ir kādi risinājumi domāti? Tajā pašā laikā pasaka, ka ir ietaupīts vairāk nekā viens miljons uz šī visa. Bet skolotājs labs nav noturēts un kvalitāte ir zināmā mērā cietusi,” norāda Vanaga.

    Pētījumā arī izstrādāti priekšlikumi par mobilitāti saistībā ar skolu tīkla optimizāciju.

    Mudina strādāt pie tā, lai liela daļa bērnu uz skolu ietu kājām vai brauktu ar riteni.

    “Neraugoties uz to, ka mums it kā trūkst finansējuma, bērni tiek vadāti ar skolēnu autobusiem un bieži vien no mājas līdz skolai viņi faktiski nekustas. Es nerunāju par tiešām attālajām vietām, kur nav alternatīvas,” skaidroja ekonomģeogrāfs.

    Vienlaikus esot jāstrādā pie sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu sinhronizācijas. Tāpat sadarbībā ar “Latvijas Valsts ceļiem” strādāts pie tā, kā racionāli plānot investīcijas ceļu tīkla uzlabošanai.

    Jau iepriekš pētījuma „Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” pirmā starpziņojuma rezultāti izsauca plašas diskusijas. Tika prezentēta „Skolu karte” un secināts, ka Latvijā izglītībai tērē pusotru reizi vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

    Savukārt zema izglītības kvalitāte ir ne tikai mazajās lauku skolās, bet arī Rīgas mikrorajonu skolās. Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) pētījumu sauca par viltojumu un krāpšanu, norādot, ka tas esot veikts neprofesionāli.

    Tikmēr septembrī ar savu pētījumu klajā nāca Latvijas Pašvaldību savienība. Tur secināja, ka 12.klašu centralizēto eksāmenu rezultāti nav atkarīgi nedz no skolas lieluma, nedz atrašanās vietas. Uzsvērts, ka tikai centralizēto eksāmenu rezultāti nav pamats vienas vai otras skolas slēgšanai. Atšķirību no citiem pētījumiem skaidroja ar to, eksāmenu rezultātu analīzi veica, izņemot no pētījuma valsts ģimnāzijas.

    Izglītības ministrijā gan norādīja, ka negrasās slēgt skolas, tikai balstoties uz eksāmenu rezultātiem. Tāpat norādīts, ka ministrijas secinājums nebūt neesot “jo lielāka skola, jo labāki rezultāti”, tomēr tendence ir tāda, ka tieši mazajās skolās biežāk mēdz būt vāji rezultāti.

    Ziņots, ka 2015.gada oktobrī valdība atbalstīja kritērijus par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē - novada pilsētās 10.klasi var atvērt, ja tajā ir vismaz 18 audzēkņi. Divu gadu pārejas periodā noteikts, ka mazākās skolās novados 10.klasē var būt desmit skolēni, bet pēc tam - ne mazāk kā 12.

    Taču šogad jūnijā Satversmes tiesa atcēla normu par skolēnu minimālo skaitu vidusskolas klasēs. Tiesas norādītās nepilnības politiķi grasās labot vienlaikus ar 2018.gada valsts budžeta skatīšanu Saeimai, piešķirot valdībai tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti