Grozījumi paredz izstrādāt jaunu pamatizglītības standartu 1. līdz 6. klasei, tajā piedāvājot trīs dažādus valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļus. 7. līdz 9. klasē valsts valodā notiekošo mācību īpatsvaru plānots palielināt līdz 80% no kopējās mācību slodzes, bet vidusskolā mazākumtautību valodās tiks mācīta tikai mazākumtautību valoda, literatūra, kultūra un vēsture.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šaudurskis ("Vienotība") ir pārliecināts, ka ministrijas piedāvātā reforma, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts valodā pasniegto stundu īpatsvaru pamatskolā un vidusskolu pāriešanu uz mācībām valsts valodā, uzskatāma par loģisku soli jaunā izglītības satura ieviešanā. Jau nākamgad pārmaiņas skars arī pirmsskolas izglītības iestādes, sola Šadurskis.
"Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. gadā mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt valsts valodas lomu mācību procesā, lai nodrošinātu mazākumtautību bērniem sekmīgu integrāciju sākumskolā, lai bērni, atkarībā no vecāku izvēles, būtu spējīgi turpināt izglītību valsts valodā," skaidroja ministrs.
Lai reformu iedzīvinātu, īpašas apmācības plānotas arī skolotājiem.
Saskaņā ar IZM datiem, profesionālo kompetenču pilnveidošana būs vajadzīga teju 7000 pedagogu. "Ir mums paredzēti atbalsta pasākumi pedagogiem, lai sagatavotos šo pārmaiņu ieviešanai. Tas ir gan valsts budžeta finansējums, gan Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.
Tas mums ļaus gan sagatavot nepieciešamos metodiskos un mācību materiālus, gan arī īstenot apjomīgus profesionālās kompetences pilnveides kursus," valdības sēdē norādīja IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.
Iebildumi pret iecerēto reformu ir vairākām organizācijām. Bažas par to, vai ieceres izdosies ieviest, paudusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Paust Latvijas Krievu mācībvalodu skolu atbalsta asociācijas iebildumus pret IZM virzīto likumprojektu izskatīšanu valdībā bija ieradies "Saskaņas" Saeimas deputāts Igors Pimenovs, kurš aicināja izmaiņas vispirms vērtēt valdības komitejā vai valsts sekretāru sanāksmē.
Tādējādi būtu iespējams apspriest problemātiskos jautājumus, par kuriem līdz šim nav panākta vienošanās. “Saturīga diskusija līdz šim nav bijusi, lai gan abi likumprojekti skar daudzas intereses,” paziņoja Pimenovs.
Izglītības un zinātnes ministrs gan tam nepiekrita, norādot, ka likuma grozījumi vērtēti Mazākumtautību konsultatīvajā padomē, kur galvenie jautājumi bijuši saistībā ar sekmīgu pārejas procesu un atbalstu pedagogiem.
Ministrs pauda viedokli, ka par iecerētajiem Izglītības likuma grozījumiem vienošanos ar LAŠOR nekad neizdosies panākt. “Un tam ir politiski iemesli,” norādīja izglītības ministrs. Pimenovs gan nepiekrita tam, ka valodas jautājumā nav iespējams panākt kompromisu, un sacīja: “Politisku interešu nav nekādu, te ir humanitāras intereses.”
Par spīti Pimenova iebildēm, valdība tomēr akceptēja likuma grozījumus. Kā norādīja valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība): par iecerētajām izmaiņām vēl būs iespēja diskutēt, jo likuma grozījumi nonāks Saeimā, kur tos vērtēs gan komisijās, gan plenārsēdē.
Pēc valdības sēdes Pimenovs apgalvoja, ka asociācija neiebilst pret latviešu valodas īpatsvara palielināšanu mācību saturā, taču ministrijas piedāvāto variantu uzskata par nepieņemamu.
"Runa šeit nav par valodu. Runa ir par izglītību. Vecāki sūta savus bērnus uz skolu, vēloties viņos redzēt savas ģimenes turpinājumu. Viņi vēlas, lai skolā būtu nodrošināti tādi pašu kultūras atražošanas apstākļi, kādi viņiem ir ģimenē. Un mācību valoda ir viens no noteicošajiem apstākļiem," teica Pimenovs.
Ar reformas ieviešanu saistītie likumprojekti vēl jāskata Saeimai.
Kā tiks ieviestas pārmaiņas
Valdība jau pērn decembra sākumā konceptuāli atbalstīja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī, informē IZM.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu – šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos valdība pieņēma jau vasarā.
Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
No 2019./2020.mācību gada 1.-6. klašu posmā skolām būs iespēja izvēlēties vienu no trim mazākumtautību izglītības programmu paraugiem. Šobrīd skolām tiek piedāvāti pieci programmu paraugi, tāpēc dažādās izglītības iestādēs valodas lietošanas proporcija var atšķirties.
Pārmaiņu ieviešanas grafiks
