Labklājības ministrija piedāvāja valdībai noteikt, ka atbildīgā institūcija par elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu kompensācijām ir Ekonomikas ministrija (EM), nevis Labklājības ministrija (LM). Tad EM būtu jāsagatavo grozījumi Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, nosakot, ka, elektroenerģijas tirgotājs mājsaimniecības lietotājam, par kuru no pašvaldības saņemta informācija par personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, ikmēneša rēķinā par elektroenerģiju piemēro atlaidi, informēja ministrija.
LM piedāvāja noteikt, ka valsts līdzfinansē pašvaldību piešķirtos dzīvokļu pabalstus 20% apmērā, taču vienošanās ar pašvaldībām nav panākta, jo tās vairs negrib uzņemties kārtējo valsts funkciju, ja nav piešķirts finansējums funkcijas izpildei.
Augulis atzīst, ka pabalstu izmaksās būs ļoti daudz neskaidrību un neapmierinātu cilvēku saistībā, jo ne vienmēr trūcīgās mājsaimniecības ir noslēgušas līgumus ar AS „Latvenergo”, bet ir, piemēram, tikai īrnieki, kas nav slēguši ar elektroenerģijas piegādātāju līgumu.
"Pēc būtības šobrīd jautājums ir par politisko atbildību, nevis tehnisku noteikumu sagatavošanu,” pauda ministrs.
Kopumā šobrīd plānotais sociālā atbalsta instruments laika periodam līdz 2016. gadam būs 14,09 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro tiks izmaksāti pašvaldībām mērķdotāciju veidā 2014. gadā, sākot ar 1. aprīli, kad tiks atvērts elektroenerģijas tirgus, kā arī 5,12 miljoni eiro 2015. gadā un 5,12 miljoni - 2016. gadā.
Jau ziņots, ka no 1.aprīļa plānots atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām un pieaugs elektrības cenas, daļai patērētāju cenu kāpums varētu sasniegt pat 40%. Februāra sākumā premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) pieļāva, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana varētu tikt atlikta uz nenoteiktu laiku, tomēr vēlāk Straujuma atzina, ka neredz argumentus, lai atliktu tirgus atvēršanu, jo arī, neatverot tirgu, pašreizējais monopolists „Latvenergo” prasītu regulatoram palielināt elektrības tarifus.
