Valdība atliek jautājuma izskatīšanu par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā

Lai gan otrdien valdībai bija paredzēts skatīt informatīvo ziņojumu par Latvijas dalības Eiropas Kosmosa aģentūras atlikšanu līdz 2018.gadam, šī jautājuma izskatīšana tika atlikta. Iepriekš premjere pauda, ka nevar pieļaut Latvijas dalības pārtraukšanu Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Ministru kabinetam aiz slēgtajām durvīm otrdien bija paredzēts izskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sekām, kas sagaida Latviju, jo nav atrasti līdzekļi dalības maksai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Latvija kļūtu par vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kas nesadarbojas ar kosmosa aģentūru. Taču nu jautājuma izskatīšana ir atlikta.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) otrdienas rītā pirms valdības sēdes intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka būtu jāatbalsta valsts dalība Kosmosa aģentūrā, jo tas jau ir iesākts darbs un tas ļaus celt Latvijas zinātnieku kapacitāti.

Dalības maksai nepieciešams aptuveni miljons eiro, un Straujuma solīja ierosināt ministriem piešķirt šo naudu.

Kā ziņots, pirmās saistības ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) Latvija nodibināja 2009.gadā. Gadu vēlāk aģentūra veica auditu par Latvijas spējām ar kosmosa pētniecību un resursu izmantošanu saistītās jomās. Atsevišķas organizācijas jau tajā laikā tika atzītas par gatavām sadarboties ar aģentūru.

2013.gada pavasarī tika noslēgts Sadarbības valsts līgums un izsludināts pirmais projektu uzsaukums, kura ietvaros Latvijas uzņēmumi un zinātniskie institūti, izstrādājot produktus un pielietojumus, gatavojās apgūt EKA darbības principus. Konkursam tika pieteikti 33 projekti, no kuriem izvēlējās desmit atbilstošākos.

Sadarbības valsts līguma darbības laikā, kas ir pieci gadi un pēc kuriem valsts var kļūt par pilntiesīgu EKA dalībvalsti un konkurē arī ar citām EKA dalībvalstīm, projektu ieviešana tiek finansēt no sadarbības valsts dalības maksas (gandrīz 90% no maksas tiek ieguldīti projektos), kas Latvijas gadījumā ir apmēram 1,4 miljoni eiro gadā piecus gadus.

Ne 2014., ne 2015. gada budžetā finansējums tam netika atvēlēts, un tādēļ jau 31.janvārī EKA var pārtraukt sadarbību ar Latviju.

Eiropas Kosmosa aģentūra koordinē Eiropas finansiālos un intelektuālos resursus ar mērķi realizēt tāda mēroga kosmosa aktivitātes, kuras nevarētu ieviest neviena Eiropas valsts atsevišķi. EKA lielāko daļu budžeta iegulda zemes novērošanas tehnoloģijās, t.s. "Copernicus" programmā (22%), kuras pielietojumi tiek izmantoti daudzās tautsaimniecības nozarēs. Otra lielākā budžeta daļa tiek atvēlēta navigācijai, t.s. "Galileo" programmai (15%), kura ir kļuvusi par neaizstājamu rīku ikdienas darbos. Raķetēm un zinātnei tiek atvēlēti attiecīgi 15% un 12%. Savukārt mūsdienu komunikācijās (internets un telekomunikācijas) ar vien lielāku lomu spēlē satelīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti