Rihards Plūme: Es vēlētos sākt ar jautājumu par to, kas ir tās lietas, ko satelīti mūsdienās eiropiešiem nodrošina? Tās lietas, par kurām mēs varbūt nemaz neaizdomājamies, ka to pamatā ir satelītu sniegtā informācija?
Rodrigo da Kosta: Eiropas Savienības pilsoņi izmanto satelītus katru dienu. Daudzās dažādās dimensijās mūsu ikdienas dzīvi ietekmē kosmosa dati un pakalpojumi. Varu minēt piemēru grupu. Piemēram, navigācija – kad telefonos izmantojam navigācijas aplikāciju. Pozīcija, kas šajā aplikācijā tiek rādīta, tiek aprēķināta, balstoties uz satelīta navigācijas datiem.
Tāpat, kad patērējam laika ziņas vai skatāmies uz karti, tās parasti tiek ņemtas no satelītattēliem. Tāpat telekomunikāciju nozarē satelītu komunikācijas ir ļoti klātesošas un pārraida lielu datu apjomu savienojuma nodrošināšanai. Ja skatāties hokeja čempionātu, noteikti izmantojat satelīta komunikācijas, lai šie attēli teju reālajā laikā nonāktu līdz jums. Tātad īsumā, satelītu dati ir visur, un mēs esam priecīgi redzēt, ka arī Eiropas Savienības satelītu dati ir visur.
Un kā varam izmantot datus, lai radītu reālas pārmaiņas, piemēram, lauksaimniecībā, lai izaudzētu labākus produktus?
Satelītu dati un satelītu pakalpojumi daudzās pielietojuma jomās ir ne tikai veicinātājs, bet arī diferenciators. Piemēram, lauksaimniecības jomā mēs vēlamies to padarīt daudz ilgtspējīgāku un efektīvāku un samazināt ietekmi uz vidi. Un tas ir iespējams, ja īstenojam precīzu lauksaimniecību. Proti, iegūstot labāku informāciju par to, kur laukā izvietot traktoru, labāku ūdens izmantošanu, samazinātu pesticīdu izmantošanu, kam nepieciešami Zemes novērošanas dati no satelītiem, kā arī, iegūstot informāciju par to, kad labāk laistīt un izmantot to vai citu produktu. Šis viss ir būtisks atbalsts efektīvākai lauksaimniecībai un ietekmes uz vidi mazināšanai.
Ir arī daudzas citas pielietojuma jomas. Piemēram, paskatīsimies uz mūsu pilsētām. Kā tās padarīt gudrākas, kā publiskā transporta izmantošanu padarīt pievilcīgāku?
Daudzas Eiropas pilsētas jau izvieto šos tablo, kas monitorē nākamā autobusa, trolejbusa un tramvaja pienākšanas laiku. Te tiek izmantoti satelīta dati. Tas palielina komfortu, jo, ja gaidi stacijā un ja šī informācija tiek piedāvāta un ir uzticama, tas sabiedriskā transporta izmatošanu padara pievilcīgāku. Un ir vēl vairāki citi piemēri mūsu ikdienas dzīvē.
Esat ieradies Latvijā, lai iepazīstinātu mūsu zinātniekus un uzņēmējus ar kosmosa datu izmantošanas sniegtajām iespējām attīstībai uz zemes. Kādas ir šīs iespējas, ko varat Latvijai piedāvāt un kādēļ tās būtu būtiski izmantot?
Mēs piedāvājam vairākas iespējas kompānijām un dažādām pusēm – piedalīties šajā lieliskajā pasākumā, ko sauc Eiropas Savienības Kosmosa programma. Noteikti, būvējot mūsu satelītsistēmas un sistēmas uz zemes, kā piedalīties šo sistēmu operācijās, padarot tās pieejamas un rezultātus radošas.
Fokusējos arī uz to, kā mēs varam palīdzēt kompānijām, uzņēmējiem, startapiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem izstrādāt aplikācijas, kas izmantotu kosmosa datus un pakalpojumus, lai nestu konkrētus augļus dažādiem mūsu ekonomikas sektoriem.
Bez šī darba mēs vēl analizējam makroekonomiku, proti, mēs skatāmies uz dažādiem sabiedrības un ekonomikas sektoriem un analizējam, kur kosmoss sniedz labumu jau šobrīd un kuri ir izaugsmes iespējas nākotnē. Mums ir tirgus ziņojums, ko publicējam ar zināmu regularitāti un tajā mēs aplūkojam 17 dažādus tirgus segmentus. Tie ietver ceļu transportu, dzelzceļu, gaisa satiksmi, jūras satiksmi, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejniecību, enerģijas menedžmentu un tā tālāk.
Ļoti dažādi sektori, bet visos jau šodien kosmoss sniedz labumu un ir potenciāls izaugsmei.
Sniedzot šo informāciju kompānijām un iesaistītajām pusēm, tas palīdzēs gudri investēt un fokusēt savas intereses, jo tās ir nākotnes biznesa iespējas. Mēs esam ļoti priecīgi par Latvijas industrijas iesaisti, kuru redzam savās aktivitātēs, bet mums vienmēr ir ambīcijas uz lielāku iesaisti, un es ceru, ka pēc manas viesošanās arvien vairāk kompānijas būs ieinteresētas Eiropas Savienības Kosmosa programmā un tajā, ko tā var piedāvāt.
Kopumā par Eiropu runājot, vai aģentūras sniegtās iespējas vairāk izmanto privātās kompānijas vai valsts iestādes?
Datu un pakalpojumu izmantošana ir ļoti plaša. Protams, redzam izmantošanu valdības sektorā. Piemēram, lauksaimniecības aģentūras un mežsaimniecības aģentūras visās dalībvalstīs izmanto kosmosa datus, lai sētu laukus un arī plānotu būvniecību. Ļoti būtiska joma ir arī katastrofu menedžments. Kad notiek kāda katastrofa – savvaļas ugunsgrēki, plūdi, - civilā aizsardzība, policija un ugunsdzēsēji izmanto kosmosa datus un pakalpojumus, lai labāk izplānotu glābšanas operācijas.
Redzam izmantošanu arī privātajā sektorā – ceļu transportā, kravas automašīnās, vieglajās automašīnās un arī banku un finanšu sektorā.
Un arī pilsoņi izmanto kosmosa datus un pakalpojumus. Aptuveni 50%, aplikācijas, ka ir mūsu telefonos, kaut kādā veidā izmanto satelītu datus un pakalpojumus.
Tas notiek gadījumos, kad izsaucam taksometru, kad pasūtām ēdienu, kad dodamies no punkta A uz punktu B, izmantojot navigāciju. Pašlaik "Galileo" – Eiropas Savienības globālo satelītnavigācijas sistēmu - izmanto 4 miljardi saņēmēju, kas būtībā nozīmē, ka lielākā daļa moderno viedtālruņu izmanto "Galileo", un arī automašīnas navigācijas sistēmas. Un arī arvien valkājamas lietas – viedpulksteņi – ko cilvēki nēsā, kad dodas sportot, tie bieži vien ietver "Galileo".
Īpaši aktuāla satelītu sniegtā informācija ir arī saistībā ar klimata pārmaiņām. Zinām, ka būtisku informāciju sniedz Zemes novērošanas satelītprogramma "Copernicus". Kā šī informācija noder šajā jomā?
Klimata pārmaiņas ir fakts un realitāte. Tas noteikti ir liels izaicinājums cilvēcei, un tādēļ Eiropas Savienība ir sagatavojusi savu atbildi ar stratēģisko prioritāti Zaļā kursa formā. Tā ir spēcīga ambīcija Eiropai kļūt ilgtspējīgākai. Kosmosa dati un pakalpojumi sniedz pievienoto vērtību dažādās jomās. Sāksim ar klimata pārmaiņu izprašanu.
Ar datiem, attēliem un informāciju ko gadu laikā esam ieguvuši no "Copernicus", zinātnieki var ar faktiem demonstrēt, ka klimata pārmaiņas notiek.
Mums ir gana novērojumu datu, kas norāda, ka tā ir realitāte. Ir būtiski saprast šo realitāti, tie nav tikai laikapstākļi, ko izjūtam, tā ir realitāte. Bet ar kosmosa datiem un pakalpojumiem varam arī kļūt efektīvāki un mazināt savu ietekmi uz vidi. Mūsu izbraucieni ar automašīnu var kļūt īsāki, jo no punkta A uz punktu B varam ceļot efektīvāk, varam sabiedrisko transportu padarīt pievilcīgāku un lauksaimniecību efektīvāku un tā tālāk. Ar šiem datiem varam radīt nepieciešamo rīcību, lai uzturētu kopējos zaļā kursa mērķus.
Dati, ko mēs esam akumulējuši, ļauj mums ne tikai saprast to, kas noticis pagātnē, bet arī ļauj mums sākt izteikt nākotnes prognozes.
Un šis ir ļoti vērtīgi, piemēram, pilsētu un urbānajā plānošanā kopumā. Kā padarīt pilsētas ne tikai efektīvākas, bet arī labāk adaptētas mainīgajam klimatam. Visi šie faktori norāda, ka ir skaidra saikne starp klimata pārmaiņu izpratni, mazināšanu un pārvaldību no vienas puses un kosmosa datiem un pakalpojumiem no otras.
Aģentūras fokusā ir tādas programmas kā "Copernicus", "Galileo" un citas. Taču, cik saprotu, tad plānojat pievērst lielāku uzmanību arī drošībai. Proti, tiek plānotas jaunas Eiropas Savienības kosmosa programmas iniciatīvas (IRIS2 un GOVSATCOM). Kas tās ir un kādēļ tās nepieciešamas?
Aģentūrā mēs strādājam Eiropas Kosmosa programmā un, protams, kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas Komisiju, ar partneriem industrijā – maziem, lieliem, ar akadēmisko vidi visā Eiropas Savienībā. Mūsu specifiskā misija ir balstīta trīs pīlāros. Mēs izmantojam, nodrošinām un veicinām tirgus kāpumu. Kad runāju par izmantošanu, mēs nodrošinām "Galileo" un citus pakalpojumus, mēs izstrādājam arī GOVSATCOM, lai nodrošinātu dalībvalstu valdībām drošas komunikācijas iespējas un drīz strādāsim ar kosmosa novērošanu un izsekošanu.
Mēs strādājam arī drošības jomā, sargājam satelītus, infrastruktūru uz Zemes – fiziskā un kiberdrošība ir ļoti nozīmīga. Mēs arī padarām pieejamus kosmosa datus un pakalpojumus ar drošību saistītās misijās.
Drošības un aizsardzības jautājumi šobrīd ir īpaši aktuāli, ņemot vērā Eiropā notiekošo karadarbību. Kāda sadarbība aģentūrai ir ar dalībvalstu drošības un aizsardzības nozari?
Mēs strādājam, orientējoties uz Eiropas Savienības prioritātēm. Jau minēju zaļo kursu un digitalizāciju, bet būtisks elements ir arī stratēģiskās autonomija un noturība.
Noteikti, attiecības starp kosmosu un drošības un aizsardzības telpu ir būtiskas.
Mēs novērojam izmaiņas politikās, proti, top Eiropas Komisijas un ārējās darbības dienesta kopīga komunikācija Eiropas Savienības kosmosa stratēģijai drošībā un aizsardzībā. Tur ir minēti būtiski elementi un noteikti, līdz šī politika tiks pieņemta, mēs ņemsim dalību tās ieviešanā.
Skaidrs, ka attiecībām starp kosmosu un drošības un aizsardzības telpu ir izaugsmes iespējas. Viens piemērs, kas nav tieši saistīts, bet varētu sniegt labu piemēru par Eiropas Savienības Kosmosa programmas pievienoto vērtību.
Pērn februārī un martā iniciējām iniciatīvu, ko sauc "Eiropas Savienības kosmoss Ukrainai".
Kopš tā laika mēs esam saveduši kopā uzņēmējus un izgudrotājus ar nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz humāno palīdzību Ukrainai. Savedot kopā tos, kuriem ir idejas ar tiem, kuriem ir vajadzības un kuri redz reālo situāciju uz vietas, mēs radām dinamisku vidi, kurā aplikācijas un kosmosa dati tiek izmantoti humāno vajadzību apmierināšanai Ukrainā.
Runājot par pašu satelītu drošību. Laikā, kad lielvaras domā par savu militāro aktivitāšu izplešanu arī kosmosā, cik lielā drošībā ir šie satelīti? Un minējāt arī kiberuzbrukumus. Vai redzat, ka šādu uzbrukumu apmērs pieaug?
Kas attiecas uz kosmosa infrastruktūras drošību, ļaujiet man sākumā koncentrēties uz "Galileo" sistēmu. Šobrīd liela daļa mūsu IKP ir atkarīga no satelītnavigācijas, kas nozīmē, ka satelītnavigācija ir ļoti būtiska mūsu ikdienas dzīvē. Tas nozīmē, ka šiem pakalpojumiem ir jābūt nepārtrauktiem un tas nozīmē, ka sistēmām ir jābūt pasargātām. Un te mēs atkal runājam par fizisko un kiberdrošību. Mūsu aģentūra strādā drošības operāciju centrā un strādājam ar "Galileo" sistēmas monitorēšanu.
Man ir speciālistu komanda, kas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā novēro ne tikai satelītu, bet visu infrastruktūru un cenšas uziet jebkuru potenciālu draudu sistēmai.
Lai gan pastāv fiziskās drošības elements, bet būtisks elements ir arī kiberdrošība. Ja mūsu rīcībā ir tik būtiska infrastruktūra, tas vairo apetīti tiem, kuriem ir ļauni nolūki. Mums ir arī būtiski saprast, kas notiek ap mūsu satelītiem kosmosā. Te esam sākuši sadarbību ar Eiropas Savienības kosmosa novērošanas un izsekošanas partnerību, kas novēro kosmosu, balstoties uz dažādām spējām vairākās dalībvalstīs.
Sākot no jūlija, mēs nodrošināsim pakalpojumus ārējiem lietotājiem kosmosa novērošanā un izsekošanā. Tās var būt, piemēram, potenciālas sadursmes kosmosā, vecu satelītu ieeja atmosfērā, ja gadījumā ir riski, tad atbildīgās iestādes tiktu informētas un būtu iespējams vadīt riskus. Drošība mums ir tiešām 360 grādu sfēra, uz ko raugāmies ļoti nopietni.
