Straujuma intervijā LTV „Rīta Panorāmai” pauda, ka, viņasprāt, būtu jāatbalsta valsts dalība Kosmosa aģentūrā, jo tas jau ir iesākts darbs un tas ļaus celt Latvijas zinātnieku kapacitāti. Dalības maksai nepieciešams aptuveni miljons eiro, un Straujuma ierosinās ministriem piešķirt šo naudu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa otrdien Latvijas Radio skaidroja, ka dalība EKA nav tikai prestiža jautājums, lai gan atteikšanās no sākotnējiem plāniem „sitīs pa Latvijas tēlu”, parādot „kā mēs strādājam un cik konsekventi esam”.
Kiopa norādīja, ka dalības pārtraukšana faktiski atņem Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem un zinātniekiem iespēju piedalīties darbībā, izstrādāt tehnoloģijas, būt kopējā kosmosa apritē. Latvijas kompānijām būtu iespēja saņemt kontraktus un strādāt, tautsaimniecība gūtu atdevi, taču bez dalības EKA visa šī sadarbība apsīkst.
Otrdien Ministru kabinets izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sekām, kas sagaida Latviju, jo nav atrasti līdzekļi dalības maksai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Latvija kļūtu par vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kas nesadarbojas ar kosmosa aģentūru.
Pirmās saistības ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) Latvija nodibināja jau 2009. gadā. Gadu vēlāk EKA veica auditu par Latvijas spējām ar kosmosa pētniecību un resursu izmantošanu saistītās jomās. Atsevišķas organizācijas jau tajā laikā tika atzītas par gatavām sadarboties ar EKA. 2013. gada pavasarī tika noslēgts Sadarbības valsts līgums, un saskaņā ar šo līgumu tika izsludināts pirmais projektu uzsaukums, kura ietvaros Latvijas uzņēmumi un zinātniskie institūti, izstrādājot produktus un pielietojumus, gatavojās apgūt EKA darbības principus.
Projektus piesaka pašas organizācijas, bet labākos izvēlās EKA kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), realizācijai atbalstot tikai tos projektus, kuru rezultātos EKA ir interesanta un kuri vēl nav pieejami no citām EKA dalībvalstīm. Projektu izmaksas tiek segtas tikai pēc to ieviešanas atbilstoši augstajiem EKA standartiem.
Konkursam 2013. gadā tika pieteikti 33 projekti, no kuriem izvēlējās desmit atbilstošākos. Sadarbības valsts līguma darbības laikā, kas ir pieci gadi un pēc kuriem valsts var kļūt par pilntiesīgu EKA dalībvalsti un konkurē arī ar citām EKA dalībvalstīm, projektu ieviešana tiek finansēt no sadarbības valsts dalības maksas (gandrīz 90% no maksas tiek ieguldīti projektos), kas Latvijas gadījumā ir apmēram 1,4 miljoni eiro gadā piecus gadus.
Ne 2014., ne 2015. gada budžetā finansējums tam netika atvēlēts, un tādēļ jau 31.janvārī EKA var pārtraukt sadarbību ar Latviju.
EKA koordinē Eiropas finansiālos un intelektuālos resursus ar mērķi realizēt tāda mēroga kosmosa aktivitātes, kuras nevarētu ieviest neviena Eiropas valsts atsevišķi. EKA par savu misiju uzskata attīstīt Eiropas kosmosa spējas un nodrošināt, lai investīcijas kosmosa sektorā dotu labumu eiropiešiem, kā arī visai pasaulei. EKA lielāko daļu budžeta iegulda zemes novērošanas tehnoloģijās, t.s. "Copernicus" programmā (22%), kuras pielietojumi tiek izmantoti daudzās tautsaimniecības nozarēs. Otra lielākā budžeta daļa tiek atvēlēta navigācijai, t.s. "Galileo" programmai (15%), kura ir kļuvusi par neaizstājamu rīku ikdienas darbos. Raķetēm un zinātnei tiek atvēlēti attiecīgi 15% un 12%. Savukārt mūsdienu komunikācijās (internets un telekomunikācijas) ar vien lielāku lomu spēlē satelīti.
