„Dedzināts visvairāk un uz nebēdu,” sacīja Vetere, norādot, ka kūlas ugunsgrēkos diennakts laikā degusi ne tikai sausā zāle, bet Daugavpils novadā arī divi šķūnīši. Tāpat salīdzinoši lielas degšanas platības konstatētas Daugavpils pilsētā un Neretas novadā.
Kūlas ugunsgrēku sezona parasti sākas Kurzemē, bet šogad tas raksturīgāk ir Latgalei, kur bijis maz sniega. VUGD pārstāve skaidroja, ka kūlas dedzinātāju aktivitāti ietekmē laikapstākļi: „Tiklīdz ierauga šo sauso zāli, tā sērkociņi rokās un dedzina.”
Satraucošs esot fakts, ka kūla deg ne tikai lauku novados, bet arī pilsētās, kas liecina par to nesakoptību. Pirmajā vietā šādos ugunsgrēkos ir Rīga un tās novads.
Lai gan ir tikai februāra beigas, sauso laika apstākļu dēļ kopumā nācies dzēst jau 49 pērnās zāles ugunsgrēkus. Turklāt kļūstot siltākam laikam daudzi ugunsgrēki izceļas arī cilvēku neuzmanības dēļ, secina VUGD pārstāve Viktorija Šembele.
„Jāatzīst, ka ņemot vērā laika apstākļus, šis gads ir ļoti neparasts, jo parasti kūlu sāk dedzināt Kurzemē, kamēr vēl piemēram Latgalē un Vidzemē ir sniegs. Šogad Kurzemē ir sākuši dedzināt, bet vienlaicīgi to dara arī visā Latvijā un pat vairāk kūlas dedzināšanas gadījumu konstatēts Latgalē. Protams, ka ne visi ir apzinātie kūlas dedzinātāji, piemēram, ja deg ceļmalas, tad visbiežāk nevis kāds ir piestājis un tās aizdedzinājis, bet gan cilvēki ir braukuši mašīnā, smēķējuši un nenodzēstu cigareti izmetuši pa logu sausajā zālē, tad šādi arī izceļas ugunsgrēks,” skaidroja Šembele.
