Vairāk nekā simt par valsts līdzekļiem izmācītie medicīnas studenti netiek pie rezidentūras

Aptuveni simts medicīnas studentu, kas ieguvuši diplomu, nevarēs šogad turpināt studijas rezidentūrā trūkstošo valsts apmaksāto vietu dēļ. Veselības ministrija skaidro, ka medicīnas studiju beidzēju skaits ir lielāks nekā pieejamais budžets rezidentūras vietām. Ārstu biedrība kopā ar Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisiju lūgusi ministrijai sabalansēt studējošo skaitu ar rezidentūras vietām. Tostarp krasi mazināt pamatstudiju budžeta vietu skaitu, lai visiem mediķiem būtu garantētas rezidentūras vietas.

Šogad studijas medicīnā beigs 280 studentu, taču valsts apmaksātu rezidentūras vietu ir vien 200. Turklāt uz rezidentūras vietām konkurēs arī tie, kuri iepriekšējos gados nav spējuši tajā iekļūt, proti jaunie doktori, kas vienu vai divus gadus pavadījuši uzņemšanas nodaļās vai neatliekamās medicīniskās palīdzības darbos. Lai jaunie doktori varētu praktizēt, obligāti jāiegūst rezidentūras sertifikāts.

Ārstu biedrības vadītājs ārsts Pēteris Apinis vērtē, ka šie aptuveni 100 jaunie dakteri, kas paliks bez rezidentūras, valsti pametīs, lai dotos turpināt studēt uz ārzemju klīnikām. „Esam lūguši veikt vairākas nopietnas kustības. Pirmā no tām - protams, ir nepieciešama savlaicīga cilvēkresursu plānošana. Nevar būt tā, ka mēs plānojam studentus 280, bet rezidentūras vietas tikai 200. Tas nozīmē, ka valsts apzināti maksā ļoti lielu naudu studentiem, kuri vēlāk aizbrauks un strādās svešās valstīs. Tātad, ja nevaram nodrošināt tik daudz rezidentūras vietu, tad neuzņemam tik daudz studentu. Otrā lieta ir ilgtermiņa plānošana. Trešā lieta, ka šogad vajadzētu palielināt rezidentūras skaitu vismaz par 40-60 vietām,” norāda Apinis.

Viņš ir pārliecināts, ka valsts apmaksātu rezidentūru vietu skaita palielinājumam naudu varētu gūt, daļēji samazinot uzņemamo medicīnas studentu sakaitu. Biedrība vērsusies arī Saeimā, Izglītības un Veselības ministrijās, aicinot situāciju nekavējoši risināt.

 Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras daļas vadītājas, Latvijas pediatru asociācijas prezidentes Ilzes Gropes ieskatā iemesls disproporcijai ir tas, ka abās augstskolās, kur sagatavo mediķus, ir arī maksas pamata studiju vietas, kuras savukārt netiek ierēķinātas rezidentūras vietās. Grope uzskata, ka konkurss arī ārstu profesijā ir normāla parādība.

“Jāsaprot ka pilnīgi bez konkursa diez vai cilvēks var kļūt par ārstu, jo tā ir profesija, kas nodarbojas ar katra cilvēka veselību un dzīvību. Visās jomā ne katrs cilvēks pēc bakalaura grāda var kļūt par maģistru ar valsts finansētiem līdzekļiem. Nav runa par to, ka cilvēks vispār nevar, piemēram, kļūt par ginekologu pēc sešu gadu viduvējas mācīšanās. Šim cilvēkam ir iespēja mūsu valstī kļūt par speciālistu, bet, ja viņš nav centies studiju laikā, tad viņam tas ir jādara maksas kārtā, un tas, kurš ir centies, šo vietu arī iegūst,” uzskata Grope.

Veselības ministrija apstiprināja, ka gadu no gada jauno mediķu bijis vairāk nekā rezidentūras iespēju. Jau iepriekšējos gados mazliet esot samazināts arī finansējums studiju vietām, bet rezultāts būšot jūtams pēc vairākiem gadiem, kad šie mediķi beigs studijas.

Veselības ministrija norādīja, ka iepriekšējos gados par 8% esot samazināts budžeta vietu skaits, bet rezultāts būšot jūtams pēc vairākiem gadiem, kad šie mediķi beigs studijas. Tāpat uz valsts apmaksātām 200 rezidentūras vietām nākamajā mācību gadā priekšroka tiks dota tiem jaunajiem ārstiem, kuri izvēlēsies pēc specialitātes iegūšanas strādāt ārpus Rīgas. 

„Mēs šinī brīdī saskaramies ar to situāciju, kad 2007.-2008.gadā tika būtiski palielināts valsts budžeta finansējums tieši ārstniecības programmas pamatstudiju programmai, bet tam līdzi nesekoja finansējuma palielinājums rezidentūrai. Šis jautājums faktiski tanī brīdī netika vērtēts kompleksi. Jāvērtē iespējas palielināt finansējumu rezidentūras apmācībai. Jaunajās politikas iniciatīvās Veselības ministrija ir pieprasījusi, lai varētu palielināt valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu par 130 vietām,” stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Veselības ministrijas vajadzību summa nākamā gada budžetā ir 159 miljoni eiro, kur iekļauts arī rezidentūras vietu palielinājums. Valdība ministrijas piedāvājumu varētu skatīt augusta nogalē līdz ar citām jaunajām politikas iniciatīvām.

Iepriekšējos gados gan ziņots, ka slimnīcās ārpus Rīgas trūkst gan speciālistu, gan arī jauno ārstu.

No 16. līdz 19. jūnijam Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notiks septiņas vasaras izlaidumu sanāksmes. Kopumā RSU šajās dienās absolvēs 1000 studējošo, tostarp 600 medicīnas un veselības aprūpes un 400 sociālo zinātņu jauno speciālistu. 18. jūnijā būs izlaidums 216 Medicīnas fakultātes un 41 Ārvalstu studentu nodaļas absolventam, diplomus saņems 56 Zobārstniecības fakultātes, 41 Farmācijas fakultātes un 90 Rehabilitācijas fakultātes absolventi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt