4. studija

Kādus "brīnumputnus" var ieraudzīt putnu barotavās?

4. studija

Kāpēc vienā no prestižākajiem Rīgas rajoniem nevar noasfaltēt ielu?

Vai likuma prasību dēļ taurgovīm Latvijā var pienākt bēdīgs gals?

Vai likuma prasību dēļ apdraudētas savvaļā Latvijā mītošās taurgovis?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Zemnieku saimniecības "Jungas" saimnieks Dainis Ozols sociālajos tīklos izvietoja fotogrāfiju ar nošautu taurgovi, norādot, ka šāds liktenis sagaida arī pārējās viņa īpašumā esošās savvaļas govis. Taurgovis Naukšēnos ar Pasaules Dabas Fonda gādību nonākušas pirms 15 gadiem. Tagad arī Ķemeru Nacionālajā parkā jau domā par cēlo taurgovju likvidēšanu. Kāpēc ir apdraudēts taurgovju liktenis?

Masīvie, gana mežonīgie lopi, kurus dēvē arī par Heka tauru un Heka liellopu, patiesībā ir pagājušajā gadsimtā selekcionēta šķirne. Divi Vācijā dzīvojošie brāļi nolēma rekonstruēt 17. gadsimtā izmirušo Eirāzijas tauru sugu un Eiropā atjaunot iespaidīgā izmēra zālēdāju ganāmpulkus. Tika krustotas dažādas liellopu šķirnes, līdz beidzot iegūts kas stipri līdzīgs Eirāzijas tauram – vizuāli, ne ģenētiski. Piecas šādas taurgovis nonākušas Naukšēnu pagastā. To uzdevums bijis gana vienkāršs – būt ar labu apetīti, jo noganītas pļavas ir mājvieta daudzām retām augu un dzīvnieku sugām.

"Ja viss būtu bijis ļoti labvēlīgs, tad būtu tas ganāmpulks krietni lielāks, bet tur bija arī neveiksmes. Daži dzīvnieki noslīka un dīķos ielūza, un līdz ar to tā vairošanās nav bijusi tik ļoti strauja," pastāstīja zemnieku saimniecības "Jungas" saimnieks Dainis Ozols.

Patlaban saimniecībā dzīvo sešas taurgovis. Viens 800 kilogramu smagais dzīvnieks likvidēts – nonāvēt izmaksājot lētāk, nekā maksāt sodus par neievērotām likuma prasībām, kas nosaka šo lopu uzturēšanas kārtību.

"Problēma ir tāda, ka nav sakārtota likumdošana, lai šādus dzīvniekus varētu saprātīgā veidā turēt; samērīgā veidā viņus pārbaudīt uz dažādām infekcijām un iezīmēt. Tā kā taurgovis ir savvaļas, ļoti mežonīgas, ļoti spēcīgas, ar samērīgiem līdzekļiem to izdarīt nav iespējams. Šobrīd tā situācija ir tāda – ja uzliek mums sodus, vienīgais līdzeklis ir atteikties no viņām," skaidroja Ozols.

Tieši tāda pat problēma jau ilgus gadus skar arī Ķemeru Nacionālo parku. Tur taurgovis ganās jau kopš 2005. gada. Parka teritorijā esošajās pļavās dzīvo vairāk nekā 180 ragaiņu. Arī šeit lielākā daļa taurgovju nav reģistrētas Lauksaimniecības datu bāzē. Tām netiek ņemtas analīzes, ausīs nav krotāliju, jo tas nozīmētu – katru no šiem lopiem vajadzētu burtiski nomedīt, lai iemidzinātu. Citādi nekādas manipulācijas ar dzīvnieku nav iespējamas.

Ķemeru Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa paskaidroja, ka problēma sākas ar to, ka taurgovis tiek pielīdzinātas lauksaimniecības dzīvniekiem, un līdz ar to arī prasības ir tādas pašas kā mājlopiem.

"Apzīmēšanu visiem dzīvniekiem, regulāru veterināro izmeklējumu veikšanu – tās ir tās lietas, kuras mēs nevaram veikt dabā, lielā teritorijā šādiem savvaļas dzīvniekiem kā taurgovīm," pauda Liepa. 

Ķemeru nacionālā parka video redzams, ka pat vienas govs savaldīšana ir teju neiespējamā misija. Lopu bijis paredzēts aiztransportēt uz citu teritoriju. Mēģinājums to sagūstīt un nogādāt sprostā bijis cilvēkiem bīstams un pašai taurgovij ļoti mokošs process.

Pārtikas un veterinārā (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis norādīja: "Tie nav dzīvnieki, kurus var turēt piesietus kūtī, kur ir vienkāršāk šos paraugus noņemt. Tajā brīdī, kad lēmums tiek pieņemts par šādu dzīvnieku turēšanu, tās ir lietas, kas jāņem vērā, un ir jāpadomā, kā to varēs izdarīt. Šobrīd ir otrādi. Tas process ir pagājis, gadi ir pagājuši, bet cilvēks nav sapratis, kā to visu var izdarīt."

Neizpildāmās likuma prasības arī Ķemeros liek domāt par teju visu taurgovju likvidēšanu.

"Mums ir svarīgi tas, lai tiktu ievērota dzīvnieka labturība. Tad viņš var varbūt tās krotālijas ausīs nespraust, bet tas nekādā veidā neatbrīvo viņu no obligātās izmeklēšanas veikšanas, jo vienīgais veids, kā pārbaudīt, ka dzīvnieks ir vesels un viņam nekas nekait, ir šie izmeklējumi," teica Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Lauksaimniecības datu centra datu bāzē oficiāli reģistrētas vien 69 Heka govis. Tātad, tām ir krotālijas un ir veiktas veselības pārbaudes likumā noteiktajā kārtībā. Kā norādīja Pārtikas un veterinārajā dienestā, izmeklējumi ir jāveic tikai vienu reizi piecos gados. Katru gadu izmeklējot 20 procentus no dzīvniekiem, piecos gados ir izmeklēta visa populācija.

Raidījuma uzrunātie taurgovju audzētāji uzstāja, ka tās nav liellopi un nav arī savvaļas dzīvnieki, jo dzīvo norobežotā teritorijā, tomēr cauru gadu – savvaļā. Zemkopības ministrijā šis jautājums jau muļļāts kā karsts kartupelis, tomēr lēmums palicis nemainīgs: Heka govs ir selekcionēta šķirne, tai nav radniecības ar tauriem, tas ir liellops un – viss.

"Es savu suni arī varu nosaukt kā kaut ko citu, kā "dinozaura pirmais pēcnācējs", un es tagad pret savu suni attiekšos citādāk. Tā nevar darīt. Vai sabiedrība vēlas, lai PVD nodrošinātu dzīvnieku veselības uzraudzību? Ja atbilde ir jā, tad ir skaidrs, ka visi šie liellopi ir jāapzīmē un ir skaidrs, ka viņiem ir jāveic dažādi izmeklējumi, tajā skaitā gan uz leikozi, gan uz brucelozi. Protams, ka ir nepieciešams veikt visas šīs darbības, tai skaitā dzīvnieka apzīmēšanu, un to mums uzliek gan nacionālie normatīvie akti, gan Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti," pauda Eglītis.

Ja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tomēr nolems "Jungu" saimnieku sodīt par taurgovju turēšanas noteikumu pārkāpumu, tad, visticamāk, šos lopus arī likvidēs nošaujot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti