Starp māksliniekiem, kuriem noteikts aizliegums uzturēties Latvijā, Oļegam Gazmanovam vienīgajam ir Latvijas izsniegtā uzturēšanās atļauja Šengenas zonā. Viņš atļauju saņēmis līdz ar dzīvesbiedri, kura iegādājusies dārgu nekustamo īpašumu Jūrmalā.
„Šis lēmums nav pārsūdzams. Cilvēks tiek pasludināts par „persona non grata”. Tuvākajā laikā mēs saņemsim noteiktu vēstuli no ministrijas un nodosim izpildei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un robežsardzei,” saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Ministrs uzsver, ka dārgi pirktās mājas vai vērienīgie ieguldījumi bankās un komercsabiedrībās ne investorus, ne viņu ģimenes locekļus neaizsargā gadījumos, kad uzturēšanās atļauju pieprasa anulēt ārlietu vai iekšlietu ministrs. Lai arī cilvēki šādos gadījumos var sūdzēties par izraidīšanas procesu, apstrīdēt pašu faktu ir neiespējami. Līdzīgos gadījumos atļaujas atņemtas arī iepriekš.
To, ka Latvijā uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtība būtu pārāk vienkārša, ārlietu ministrs nedomā.
„Tas nav uzturēšanās atļauju jautājums, tas ir jautājums par ārlietu un iekšlietu ministru tiesībām, kad mēs redzam zināmas problēmas. Šīs tiesības drīzāk ir politiskas, nevis kaut kādā mērā juridiskas,” norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Šogad termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā un Šengenas zonā par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, bankās vai uzņēmumu pamatkapitālā izsniegtas kopumā 2527 personām - pamatā Krievijas pilsoņiem. Atteikumu gan ir krietni mazāk. Šogad šādas tiesības liegtas 45 cilvēkiem. Biežākais uzturēšanās atļauju anulēšanas iemesls ir iegādātā īpašuma pārdošana. Iekšlietu ministrijas pārstāvji arī norāda, ka "melnajā sarakstā" iekļauto cilvēku vairums nebūt nav investori, kuriem reiz atņemta uzturēšanās atļauja. Lielu daļu no kopumā 4666 cilvēkiem, kuriem noteikti iebraukšanas ierobežojumi, veido cilvēki, kas pārkāpuši imigrācijas noteikumus. Tiesa, Ukrainas notikumu kontekstā kopš gada sākuma aizliegums iebraukt Latvijā noteikts 21 cilvēkam.
