Lielā stāstu nakts Katlakalnā sākas ar sirmās stundas svinēšanu, ko ieskandina folkloristi, un stāsti jau arī ir tāds pats kultūras mantojums kā tautasdziesmas.
"Stāsti latvietim jau ir izsenis bijuši. Vecmāmiņas stāsta saviem mazbērniem stāstus, mēs stāstām no paaudzes uz paaudzi. Lai padarītu stāstus interesantākus, es domāju, stāstu nakts ir tik laba forma, kas uzrunā ikvienu," teica Katlakalna tautas nama vadītāja Aija Vitmane.
Uz Katlakalnu sabraukuši ap 20 stāstnieku no visdažādākajiem reģioniem, un katram ir savs veids, kā izstāstīt savu stāstu. Jaunākie pasākuma dalībnieki to pārvērtuši par spēli,
bet akmeņu pētnieks no Latgales savu stāstu veltījis akmeņiem, kas cilvēkus uzrunā jau ar savu īpatnējo veidolu.
"Es domāju, ka cilvēki, klausoties stāstus un viens otram stāstot, savstarpēji bagātinās un zināmā mērā tas ir arī audzinoši," sprieda novadpētnieks Ivars Logins no Latgales.
Šā gada tēma ir eposi, teikas un stāsti no senvēstures, kad neiztrūkstoša bija arī lībiešu valoda.
Stāstnieces no Rīga Santa un Zoja lībiešu valodu apguvušas apmācību kursos ar "Skype" palīdzību. "Tas tāds izaicinājums, jo saprotu, ka tas ir ļoti grūti. Tā valoda pati par sevi ir grūta, bet tā ir ļoti tuva, un tas ir interesanti/latviešu valodā var lībiešu valodas pēdas nepārtraukti atrast
Stāstniecība nav tikai latviešu tradīcija, kas pēdējos gados atdzimst caur dažādiem festivāliem.
Stāstu naktī kurzemnieku dialektu, un latgaliešu un lībiešu valodas papildināja arī folkloristikas studenti no Japānas, kas Latviju sauc par tradīciju zemi.
"Japānā tāpat ir vairāki novadi un gadījumi, kad notiek šādi stāstu pasākumi, bet nevarētu teikt, ka tas ir ļoti plaši izplatīts visā valstī," atzina folkloristikas students Šō Macumoto no Japānas.
Katlakalnā Lielā stāstu nakts notika jau ceturto reizi. Pirmajos pasākumos izskanējušie stāsti jau apkopoti 1. stāstu grāmatiņā, un iesāktais tikšot turpināts.
