Šī gada stāstnieku festivāla "Ziv’ zup’" tēma ir koks. Aija Vitmane no Katlakalna dalījās ar stāstu par savu vecomāti, kuru salīdzināja ar ābeli. "Mana vecāmāte, kad sauca strādāt, ja es teicu tūlīt, viņa teica, nekāds tūlīt. Ja man vajag - klibam lekt un slapjam degt. Un tie ir tādi teicieni, ko es vienmēr, stāvot zem ābeles, atceros."
Stāsti raisījās viens pēc otra, jo tēma plaša – pasaules koks, lietaskoks, dārzā kopts un lolots vai audzis savā vaļā. Par stāstīšanu balvā no Ventā ķertām zivīm gatavota zivju zupa.
Folkloriste Sarma Ūpe sacīja: "Es dabūju zupu par to stāstu, kad es kā Somijas karogs savā zili balti strīpainajā kleitiņā šūpojos apses galā un nevarēju tikt lejā. Ļoti garšīga zupa."
Stāstnieku festivāls "Ziv’ zup’" notika jau 16. reizi. Iedvesma tam bija ar Eiropas Savienības atbalstu Kuldīgā rīkotās mācības "Pieaugušo stāstīt prasmes attīstība – eiropeisks skatījums". "Ziv’ zup’" kļuva pirmo stāstnieku festivālu Latvijā, uz kuru pulcējās interesenti no malu malām. Šo gadu laikā ir izveidojies festivālu un aktivitāšu tīkls visā Latvijā.
Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns norādīja: "Stāstniecībai pasaulē ir dažādas stratēģijas, vieni ir vairāk skatuves māksla. Kā stāstnieks viņš ir profesionālis, viņš nostājas uz skatuves un paņem lielu publiku. Bet mums vairāk Latvijā interesē šis virziens, ka katrs var piebiedroties. Katrs var stāstīt stāstus, katrs var kļūst par stāstnieku, jo tā ir viena no cilvēka pamatprasmēm."
Savukārt festivāla "Ziv’ zup’" vadītāja Ina Celitāne pauda: "Ap tradīciju kā pavardu vācās gan ēdāji, gan kārumnieki, gan tie, kas grib dvēselei to gardo garšu."
Tikmēr stāstniece Līga Reitere atminējās, ka ierosme attīstīt savas stāstīšanas prasmes sākusies tieši te.
Viņa atzina – stāstīšana kļūst arvien svarīgāka, jo cilvēki mazāk lasa, mazāk skan laba valoda, cilvēki mazāk klausās viens otrā. Turklāt stāstnieki var ļaut vaļu savai valodai, Līgai tas ir tāmnieku dialekts.
Stāstnieku festivāls "Ziv’ zup’" ir kā papildinājums pavasara palu šovam "Lido zivis Kuldīgā". Tas tapis par godu unikālajai parādībai, kad pār Ventas rumbu, meklējot labākas nārsta vietas, lec vimbas. Un svētkos zivs ir goda vietā – gan stāstos, gan rotaļās, arī radošajās izpausmēs, dziesmās, izglītojošās nodarbēs un gardumos.
