1990. gadā Aivars Endziņš bija Latvijas Tautas frontes (LTF) darba grupā, kas sagatavoja Neatkarības atjaunošanas deklarācijas tekstu. Viņš bija arī viens no 138 Augstākās padomes deputātiem, kas nobalsoja par šīs deklarācijas pieņemšanu, tādējādi paverot ceļu Latvijas neatkarības atgūšanai.
"Vai mēs varējām būt pārliecināti, vai viss izdosies, cik ātri – ja izdosies, vai būs pārmērīga reakcija no Maskavas puses, to neviens nevarēja pateikt. Būtībā tas bija zināmā mērā arī risks pieņemt šo deklarāciju.
Zālē pacilāta gaisotne, bet visvairāk [sajūsmināja] tomēr tā tauta, kas stāvēja ārpusē un skaitīja līdzi balsojumam," 1990. gada 4. maija notikumus sarunā ar Latvijas Televīziju atcerējās Endziņš.
2007. gadā Endziņš tika izvirzīts Valsts prezidenta amatam. Viņa kandidiatūru izvirzīja "Saskaņas centrs"; to piekrita atbalstīt arī "Jaunais laiks", kura kandidāte Sandra Kalniete atsauca savu kandidatūru par labu Endziņam. Tomēr par Valsts prezidentu toreiz tika ievēlēts Valdis Zatlers, kurš saņēma 58 balsis, bet par Endziņu nobalsoja 39 deputāti.
Līdzjūtību Endziņa tuviniekiem izteicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš uzsver, ka Endziņa ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā, tiesiskuma veicināšanā un Satversmes tiesas izveidē ir neatsverams.
Visdziļākā līdzjūtība pirmā Satversmes tiesas priekšsēdētāja, bijušā Augstākās padomes deputāta Aivara Endziņa tuviniekiem un kolēģiem, viņam mūžībā aizejot. Viņa devums Latvijas neatkarības atjaunošanā, tiesiskuma veicināšanā un Satversmes tiesas izveidē ir neatsverams
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 21, 2023
Endziņš ir dzimis 1940. gada 8. decembrī.
Endziņš bija tiesību doktors, vairāk nekā simt zinātnisku publikāciju autors. Viņš 1968. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet 1972. gadā – Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūru. Zināšanas papildinājis ASV Augstākajā tiesā un ASV Tiesu nacionālajā centrā Viljamsbergā, kā arī Francijas Konstitucionālajā padomē un Valsts padomē.
No 1972. līdz 1990. gadam bijis docētājs Latvijas Universitātē, vēlāk – Latvijas Policijas akadēmijā, bijis Latvijas Policijas akadēmijas profesors. Pasniedzis arī Biznesa augstskolā "Turība".
No 1990. līdz 1993. gadam Endziņš bijis Latvijas Augstākās padomes deputāts. Viņš piedalījās darba grupā, kas izstrādāja 1990. gada 4. maijā pieņemtās Neatkarības deklarācijas projektu.
Pie deklarācijas projekta strādāja virkne spēcīgu juristu un zinātnieku: Romāns Apsītis, Egils Levits, Andrejs Krastiņš, Vilnis Eglājs, Rolands Rikards, Ilmārs Bišers, Valdis Birkavs, Tālavs Jundzis, Aivars Endziņš, Gunārs Kusiņš u.c.
Pirmā tikšanās notikusi Rikarda dzīvoklī, bet vēlāk darba grupa pārcēlusies uz plašu kabinetu, ko ierādījis tieši Endziņš, kurš tolaik Latvijas Valsts universitātē bija komunistiskās partijas sekretārs.
Tā nu kompartijas telpās tapa dokuments, ar kura palīdzību tika pielikts punkts komunistiskā režīma valdīšanai Latvijā.
"Tur bija kluss, mierīgs, neviens netraucēja. Mēs varējām nopietni un droši strādāt," Latvijas Televīzijai stāstīja Endziņš.
"Ceļā uz demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas atjaunošanu LTF pārņēma un izmantoja savu mērķu realizēšanai visus iespējamos lielos un mazos okupācijas varas "bastionus" – gan PSRS Tautas deputātu kongresu, gan pašvaldības, gan lielas un mazas partijas komitejas toreiz pārvērtās par ieročiem okupācijas varas "drupināšanai". Augstākā padome bija pēdējais un nozīmīgākais no visiem," vēlāk rakstīja Endziņš.
Pēc neatkarības atjaunošanas Endziņš bija Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs un Prezidija loceklis. Vēlāk tika ievēlēts 5. un 6. Saeimā, kur bija gan Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs, gan arī tās priekšsēdētājs.
1996. gadā Saeima apstiprināja Endziņu par Satversmes tiesas (ST) tiesnesi. Līdz 2000. gadam viņš bija ST priekšsēdētāja vietas izpildītājs, bet 2000. gadā ievēlēts par ST priekšsēdētāju. Viņa ST tiesneša pilnvaras beidzās 2007. gada janvārī.
"Kad 1996. gadā izveidoja Satversmes tiesu, par pirmo priekšsēdētāju vēlēja mani. Kā, kandidējot uz Augstāko padomi, nācu ar lozungu "esmu par tiesisku un demokrātisku valsti", tā visu laiku pie tā pieturējos," intervijā "Latvijas Avīzei" stāstīja Endziņš.
No 1992. līdz 1995. gadam Endziņš darbojies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) speciālā viesa statusā, bet no 1995. līdz 1996. gadam bijis EPPA loceklis, no 1995. līdz 1996. gadam – Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārajā asamblejā. Bijis arī Latvijas delegācijas vadītājs vairākās Starpparlamentu savienības konferencēs.
No 1995. līdz 2019. gada oktobrim viņš bija Latvijas pārstāvis neatkarīga eksperta statusā Eiropas Padomes komisijā "Demokrātija caur tiesībām".
Endziņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, kā arī Itālijas valsts ordeni "Grande Ufficiale" un Lietuvas valsts ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā".
