Līga, Diāna un Sintija mācās 10. klasē un atzīst, ka par iespēju piestrādāt vasarā domā. Diāna pagājušā gadā darbu arī atradusi - viņa mazgājusi traukus kādā konditorejā. Darbs bijis piecas stundas dienā un par to saņemti pieci lati dienā. Meitenes gan uzskata, ka atrast darbu nebūt nav viegli: „Vēl nemeklējam, bet būs jāmeklē, jo vajag sportam dažas lietas.” – „Grūti atrast darbu, lielākoties caur paziņām un līdzīgi.” – „Vienkārši iegāju kafejnīcā un pajautāju, vai nevajag darbiniekus. Man paprasīja nodokļu grāmatiņu, un tā es strādāju.” - „Mans brālis un klasesbiedrene strādāja, viens dabūja caur radiem, otrs - caur internetu.”
Jautātas par mērķiem, meitenes norāda, ka pagaidām vēl nedomā par to, ka varētu strādāt, domājot arī par studijām. Vasaras darbs ir iespēja nopelnīt pašam sev naudu: „Ja vajag naudu, tad jebko var darīt. - Tagad laikam vajag tikai tā, lai piepelnītos, tagad nestrādājām nopietni, vienkārši pats gribi sapelnīt sev. - Vasarā pelna drēbēm un izklaidēm.”
„Fasēšanas, kastu locīšana, etiķetes - tās bija lietas, kur izmantojām bērnus, jo par spīti, ka tas ir saldējums, viņi ir materāli atbildīgā persona,” stāsta
„Rīgas Piena kombināta” viens no īpašniekiem Atis Sausnītis un rēķina, ka citus gadus uzņēmums dažādos darbos nodarbinājis ap 50 bērnu, tomēr - vai un cik daudz šogad būs iespējams to darīt, vēl nav zināms. Viņš skaidro, - ja bērni paši vēlas strādāt, nevis viņus piespiež vecāki, tad darbs sokas labi, tomēr viņš uzskata, ka likums par lielajiem ierobežojumiem bērnu nodarbinātībā būtu arī jāpārskata.
„Siltumnīcas attieksme, kāda ir pret bērniem, tā prasa nopietnu pārskatīšanu, jo tīri cilvēcīgi - tie, kas raksta likumus, realitātē nav bijuši. Periodam jāatšķiras no tā, kad ir pilngadīgi, bet bērnam jāļauj just, ka viņš var izdarīt, ka par viņu priecājas vecāki, darba devējs un pats.”
Uzņēmēji norāda, ka vasaras darbu varētu īstenot, lai izaudzinātu savus speciālistus. Būvkompānijas ACB pārstāve Ieva Mūrniece uzver, ka vasaras darbs var kalpot arī kā palīgs karjeras izvēlē. Bet „Prodinpeks” loģistikas grupa valdes vadītājs Dainis Šulcs uzskata, ka bērniem vajadzētu vairāk iespēju brīvajā laikā izmantot sporta laukumus un nodarboties ar sportu: „Tie, kas atnāk [strādāt], atnāk no situētākām ģimenēm. Bet vienkāršā darba tauta nevar atrast informāciju. Ko tad darīt: skraidīt pa Purvciemu un dauzīties.”
Tiekoties ar Rīgas domi, uzņēmēji norāda, ka vēlas, lai skolās un pašvaldībās vienotāk būtu iespējams apzināt skolēnus un viņiem arī piedāvāt darbu. Arī skolēni to redz kā vieglāku ceļu nekā pašiem atrast darba vietu.
Darba likums nosaka, ka bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Un minimālā darba samaksa ir nedaudz vairāk kā viens lats stundā. Pirms bērna pieņemšanas darbā par to jāvienojas ar vecākiem.
Kā norādījusi Valsts darba inspekcija, katru gadu vasaras sezonā pieaug sūdzību skaits, to vidū ir sūdzības par neizmaksātu algu vai pārāk ilgām darba stundām. Tāpēc darba inspekcija atgādina, ka ar darba devēju arī bērniem un pusaudžiem ir jāslēdz darba līgums.
