Bieži vien ugunsnelaimes ir pēkšņas un negaidītas, taču sekas postošas. To arī apliecina pēdējo gadu traģiskākais ugunsgrēks, kas šonedēļ izcēlās Rīgas centrā. Tāpēc svarīgi ir ugunsdrošības jautājumi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis pastāstīja, ka nereti bijuši gadījumi, kad kaimiņi izdzird, ka nostrādājis ir dūmu detektors, un paguvuši izglābt no nelaimes cilvēkus; bieži vien dūmu detektora signāls savlaicīgi brīdinājis iedzīvotājus, un tie ir paspējuši evakuēties.
Mārtiņš Baltmanis norādīja, ka šādu gadījumu ir arvien vairāk: “Bieži vien šie notikumi notiek nakts laikā, kad cilvēks guļ, un pirmā maņa, kas sāk strādāt, ir dzirde, par ko arī viņu brīdina autonomais dūmu detektors vai autonomā ugunsgrēku atklāšanas vai trauksmes signalizācija.”
Kopš pagājušā gada janvāra dūmu detektori ir obligāta prasība ikvienā mājsaimniecībā. Un par to, vai šī prasība īstenota, pārliecinās VUGD darbinieki.
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš atzina, ka pārbaudes ietekmējusi pandēmija: “Saistībā ar ārkārtējo situāciju pārbaudes praktiski nenotika. Bet mēs veicām iedzīvotāju aptauju, un aptaujas statistika uzrādīja, ka katras ceturtās mājas iedzīvotājs autonomo dūmu detektoru nav uzstādījis. Un to mums pierāda arī ugunsgrēku statistika –
kur lielākoties mums ir bojāgājušie, tur autonomie dūmu detektori nav bijuši uzstādīti.”
Savukārt publiskās telpās, piemēram, izmitināšanas vietās, ir jābūt autonomai ugunsgrēku atklāšanas trauksmes signalizācijas sistēmai. Ja hostelis Merķeļa ielā 8, kur notika traģēdija, būtu legāls, tur šādai sistēmai būtu jābūt.
Arī šīs vietas apseko VUGD inspektori. Mēdz gadīties, ka ugunsdrošības sistēmas nav darba kārtībā, un tad īpašniekam VUGD uzdod attiecīgos pārkāpumus novērst. Taču reti, bet praksē ir gadījumi, kad inspektori netiek ielaisti īpašumā.
Tā tas notika traģēdijas vietā Merķeļa ielā. Par amatpersonu ignorēšanu dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts administratīvai sods 500 eiro apmērā, skaidro Lagzdiņš no VUGD.
“Ja mūs nelaiž iekšā, tad mums attiecīgi ir iespēja saukt pie administratīvās atbildības par to, ka nenodrošina mūsu funkciju veikšanu. Kad savā laikā – 2013. gadā – taisīja grozījumus, mēs bijām ielikuši iekšā, ka mums ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt, nerakstot nekādus speciālus dokumentus par to, ka mēs veicam neplānotu darbu. Bet šajā gadījumā mums neatļāva tāpēc, lai katrs inspektors neietu pa objektiem bez nekādas augstākstāvošas amatpersonas ziņas,” pastāstīja Lagzdiņš.
Bez īpašnieka atļaujas VUGD darbinieki objektā var iekļūt tikai tad, ja ir izcēlies ugunsgrēks.
Pēc notikušā Merķeļa ielā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens („KPV LV”) sacīja: “Lai šāda veida situācijas nebūtu vēlreiz jāpiedzīvo, ir jādod lielākas pilnvaras dienestiem. Nedrīkst būt tāda situācija, kad Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta amatpersonu neielaiž objektā veikt ugunsdrošības normu pārbaudi. Ja šāda veida situācijas notiek, tad īpašniekam ir jānes atbildība likumā noteiktajā kārtībā.”
Ministrs norāda, ka vajadzētu ierosināt grozījumus, likumos paredzot gan dienestiem lielākas pilnvaras, gan arī pastiprinot īpašnieku atbildību.
KONTEKSTS:
Ugunsgrēkā nelikumīgā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. No tiem slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti seši cietušie.
Ēkā dega sestā jeb pēdējā stāva gaitenis un tam blakus esošās dzīvojamās telpas. Tāpat liesmas pārņēma jumta konstrukcijas un siltināšanas materiālus.
Traģēdija notikusi ēkā Merķeļa ielā 8. Pēc publiski pieejamās informācijas, tajā atrodas hostelis "Japanese Style Centrum". Kopumā namā atrodas virkne telpu, ko izmanto dažādi uzņēmumi.
Aģentūra LETA vēsta, ka vēl pirms traģiskā ugunsgrēka izmitināšanas vietā atrasts miris cilvēks. Kā iespējamais nāves iemesls ir apreibinošu vielu pārdozēšana.
