Aptuveni 370 000 Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārzemēs. Apvienotajā Karalistē dzīvo vislielākā latviešu diaspora, tiek minēti skaitļi no 100 000 līdz pat 150 000, tādēļ tieši šeit notika pirmā diskusija par topošo Diasporas likumu.
Apskatīto jautājumu loks bija visai plašs – gan par problēmām, ar kādām saskaras reemigrantu bērni, cenšoties iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, gan par nodokļu samazināšanu reemigrantu pensijām, gan par jauno Diasporas padomi un finansējumu diasporai, lai latviskā identitāte svešumā netiktu pazaudēta.
"Diasporas likumā ir normas, kuras formāli, juridiski ir pareizas, bet kuras ir iespējams lasīt dažādi. Un, zinot Latvijas pieredzi, baidos, ka viņas varētu tikt skaidrotas pēc vajadzības, un tas mani uztrauc. Jo ir taisnība tiem, kuri teica, ka viss ir pareizi un tā viņi to skaidroja, bet formulējums ir tāds, ka to var izmantot," vērtēja ziņu portāla "Anglo Baltic News" redaktore Sallija Benfelde.
Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto, kura pati aktīvi ir piedalījusies likumprojekta izstrādē, pauž gandarījumu par to, ka diaspora topošo likumu atbalsta. Taču darbs vēl nav beidzies.
"Ļoti svarīgi ir piestrādāt pie tā satura, lai tas tiešām būtu atbilstošs diasporas realitātei un ļautu atgriezties tiem, kas to vēlas.
Mēs sadzirdējām to, kas ir pozitīvs, ka ir atbalsts diasporai, kultūras dzīvei, bet mēs sadzirdējām arī to, ka būtu vērtīgi piestrādāt pie pensionāru atgriešanās un nodokļu jautājumiem.
Tāpat arī par atbalstu, kas būtu nepieciešams reemigrantu bērnu iekļaušanai Latvijas skolās," teica Pinto.
Kā zināms, tiem pensionāriem, kuri atgriežas Latvijā, no ārzemju pensijas nākas maksāt paprāvu ienākuma nodokli Latvijai.
"Politiķi un ierēdņi Latvijā izstāsta nepareizi – ka ārvalstu pensionāri prasa nodokli noņemt un pretī nekā nav, bet tieši pretī ir ļoti daudz! Mēs divreiz lielākas pensijas vidēji Latvijā ievedīsim kā investīcijas, kas tiks ieguldītas vietējā infrastruktūrā, veikalos un ikdienas patēriņā," sacīja diasporas aktīvists Jānis Ķemers.
Neiztika arī bez reemigrācijas koordinatoru pieminēšanas, par to izraisījās asāka vārdu pārmaiņa.
"Pieredze no iepriekšējā, kas bija reemigrācijas plāns, kurā tika iztērēta nodokļu maksātāju nauda, un šodien pamatot, ka tā bija laba mācībstunda, kas, manuprāt, nav laba mācībstunda par pusotru miljonu. Jo to varēja darīt daudz savādāk, jau iepriekš gudrāk, runājot un konsultējoties ar tiem pašiem diasporas pārstāvjiem, nevis Rīgā ministrijā izlemjot par to, kas ir nepieciešams diasporai," uzskata "Daugavas vanagu fonda" pārstāvis Miks Vizbulis.
"Man jāsaka godīgi, neviens no maniem paziņām to neplāno darīt caur reemigrācijas programmām. Viņi to dara, pašu vadīti, un domā tikai paši darboties un paši izstrādāt to ceļu, kā viņi aizbrauks atpakaļ.
Bet, iespējams, viņiem būtu vēlams painteresēties vairāk, kas ir reemigrācijas pasākumi un kā viņi var palīdzēt paši sev, izmantojot jau valsts piedāvātos pasākumus," vērtēja Londonas latviešu skolas skolotājs Dāvis Viļums.
Ir nepieciešams veicināt diasporas pilsonisko un politisko aktivitāti, iesaistoties lēmumu pieņemšanā. Mācītāja Elīza Zikmane atzīmēja, ka nevajadzētu aizmirst, ka latviešu draudzes ir arī ārzemēs.
"Es ceru, ka dialogs starp baznīcām turpināsies, ka nebūs tā, ka ārpus Latvijas draudžu locekļi nejustos pieņemti vai justos savādāki, ka viņi nevarētu iekļauties Latvijas baznīcā. Es ceru, ka dialogs turpināsies tikpat labi, kā tas bija Diasporas likuma sakarā starp diasporu organizācijām un Latvijas valstiskajām organizācijām," norādīja Zikmane.
Diasporas likumprojekts, pie kā sākotnēji strādāja neformāla darba grupa, šobrīd atrodas Ārlietu komisijā, kas to gatavo iesniegšanai Saeimā. Iespējams, ka to pieņems vēl šī Saeima.
