TM: Iespēja demontēt Uzvaras parka pieminekli atkarīga no lēmumu pieņēmēju drosmes un sabiedrības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontēšanas iespējamība ir atkarīga no lēmumu pieņēmēju drosmes un no sabiedrības viedokļa. Tā Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja tieslietu ministra padomnieks Andris Vītols.

Labākos risinājumus, ko darīt ar pieminekli, ir uzdots atrast Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministra padomnieks Vītols uzsvēra, ka Uzvaras parka piemineklis bieži tiekot izmantots, nevis lai pieminētu Otrajā pasaules karā kritušos, bet gan tādēļ, lai slavinātu padomju okupāciju un kāpinātu atbalstu Krievijas politikai jeb Krievijas teritorijas paplašināšanai.

"To ir svarīgi apzināties, jo tas ir juridisks arguments, tas ir pretrunā ar demokrātijas pamatvērtībām, ar starptautiskiem līgumiem un ar Latvijas valsts pastāvēšanu," norādīja Vītols.

Viņš uzsvēra, ka piemineklis neesot pieņemams lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju un caur to notiekot Latvijas sabiedrības šķelšana. Vītols skaidroja, ka Latvijas sabiedrībai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi rīkoties, lai pieminekļa eksistence neapdraudētu tās tālāku attīstību.

Tieslietu ministrija nākamnedēļ valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu, kurā ietverts arī priekšlikums Uzvaras parkā esošo pieminekli demontēt. Ministrija savā atzinumā norādījusi, ka piemineklis varētu būt demontējams, ja izrādītos, ka Krievijas puse nepienācīgi rūpējas par Latvijas pieminekļiem Sibīrijā.

Atbildot uz jautājumu, kā tikt vaļā no pieminekļa Pārdaugavā, kurš ir atzīts par bīstamu apkārtējiem un norobežots, ministra padomnieks stāstīja, ka priekšlikumā ir izvirzīti četri tiesiski pamatoti virzieni.

"Pirmkārt, jāvērtē, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības. Mēs zinām, ka Krievijas teritorijā atrodas vairāk kā 110 Latvijas apbedījuma vietas. Svarīgi gūt pārliecību, ka Krievijas puse šīs vietas pienācīgi kopj," sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka publiskajā telpā esot izskanējusi pilnīgi pretēja informācija. Savukārt, ja tas netiek darīts, saistības no Krievijas puses nav izpildītas.

Otrs virziens ir iespēja izbeigt vienošanos, jo ir iestājies karš. (..) Pastāv iespēja pārtraukt līgumus pat tām pusēm, kas tieši nav iesaistītas karadarbībā, bet kas varētu būt noslēgušas starptautisku līgumu ar bruņotā konfliktā iesaistītu pusi," skaidroja Vītols.

Trešā iespēja būtu aplūkot, kā ir interpretējams 1994. gada vienošanās 13. pants, proti, ir jānoskaidro, vai piemineklis atrodas konkrētās vienošanās aizsardzībā. "Jāatzīmē, ka šeit Tieslietu ministrijai ir atšķirīgi viedokļi ar Ārlietu ministriju un ar Saeimas Ārlietu komisiju, kuras abas ir apgalvojušas, ka piemineklis ir aizsargāts ar 13. pantu," sacīja Vītols, piebilzdams, ka Tieslietu ministrija šādu secinājumu nesteigtos izdarīt.

Viņš atgādināja, ka 2008. gadā ir noslēgta jauna vienošanās starp Latviju un Krieviju par apbedījuma vietām. "Šī likuma, kas šo vienošanos apstiprina, anotācijā ir skaidri norādīts, ka šīs abas vienošanās – 1994. gada un 2008. gada – ir savstarpēji saistītas. Jaunā vienošanās skaidri uzskaita visas aizsargājamās būves, bet Uzvaras pieminekļa tur nav," uzsvēra Vītols.

Pēdējais variants esot tā dēvētā Uzvaras pieminekļa pārvietošana citur Latvijas teritorijā. Pēc Vītola teiktā, nekas neaizliedz Latvijai to darīt.

KONTEKSTS:

Tieslietu ministrija nākamnedēļ valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu, kurā ietverts arī priekšlikums Uzvaras parkā esošo pieminekli demontēt.

Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Uzvaras parkā esošo pieminekli.

Iepriekš Saeimā par šī pieminekļa nojaukšanu diskutēja pirms trīs gadiem, taču šo procesu piebremzēja arī Covid-19 pandēmija. Nu 10 822 Latvijas pilsoņi kolektīvajā iesniegumā lūdza Saeimu lemt par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Saeimas Ārlietu komisija vērtēja vēlētāju iniciatīvu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu. Ārlietu ministrija norādīja, ka Latvijas starptautiskās saistības liedz vienpusēji demontēt pieminekli. Savukārt deputāti ir pārliecināti, ka risinājumu iespējams rast, uzdodot Tieslietu ministrijai piedāvāt juridisku risinājumu par pieminekļa nojaukšanu.

Tikmēr Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas aizliegs rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa. Aizliegums attieksies arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim. Publiskos pasākumos arī aizliegts izmantot militāru agresiju slavinošus simbolus, piemēram, "Z" un "V", ko lieto, lai slavinātu Krievijas agresiju Ukrainā.

Pieminekļa komplekss Uzvaras parkā neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ atzīts par iedzīvotājiem nedrošu, līdz ar to pašvaldība 11. aprīlī to norobežojusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti