Sadzīves preču veikals ''Šautra'' Liepājā darbojas jau 25 gadus, un, ja iepriekš bizness bija stabils, šobrīd noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ uzņēmums ir spiests produkciju pārdot attālināti, ko ne visiem vecākā gada gājuma iedzīvotājiem ir iespējams izmantot.
Rezultāts – aptuveni 60% kritums pārdošanā, un ir jādomā par to, kā dzīvot tālāk. Uzņēmumam ir bažas, ka neizdosies samaksāt algas darbiniekiem par janvāri.
Veikala ''Šautra'' vadītāja Velta Burmeistere pauda bažas: ''Man šinī brīdī tiešām pietrūkst pat vārdu, jo jums ir jāsaprot, mums taču visiem noliktavās ir preču grupas, mēs strādājam ar piegādātājiem, mēs strādājam ar rūpnīcām. Mums tas viss ir jāprognozē mēnesi un mēnešus uz priekšu. Man šodien nav ticības, ka ir argumentēti sagatavots saraksts, kā mēs varētu atsākt darbu.''
Burmeistere norādīja, ka viņai liekas, ka tirdzniecības ierobežojumi reģionu mazos veikalus skar daudz nopietnāk nekā lielās veikalu ķēdes. SIA ''Elvi Latvija'' pārstāvji atzina, ka decembra mēnesī tik tiešām uzņēmums piedzīvojis apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu, taču liela problemātika ir darba organizēšana, kā arī pircēju plūsmas kontrole.
''Tas, ko mēs tomēr sagaidītu, ir tas, ka vairāk ieklausītos nozares pārstāvju teiktajā par ierobežojumu būtību un par to, kāda būs ierobežojumu ietekme uz cilvēku plūsmām veikalos,'' sacīja SIA “Elvi Latvija” pārstāve Vineta Grigane-Drande.
''Ja iepriekš šeit – Liepājas Pētertirgū – kūsāja dzīvība un iedzīvotāji steidza iepirkt apģērbu, saimniecības preces, tad šobrīd lielākā daļa veikalu ir slēgti. Viņu pārstāvji ''TV Kurzemei'' intervijas atteicās sniegt klātienē, taču norādīja, ka situācija ir diezgan sarežģīta, jo viņiem ir atņemtas vienīgās iespējas pelnīt. Kā to risināt – pašlaik nav skaidrs,'' skaidroja “TV Kurzeme” žurnālists Jānis Sproģis-Cinis.
Veikalu vadītāji anonīmi piemetināja, ka viņus uztrauc tas, ka var nākties atlaist darbiniekus un arī dīkstāves pabalsti nevarot nosegt, piemēram, nomas maksu.
Dīkstāvē esošo cilvēku skaits šobrīd pārsniedzot divdesmit divus tūkstošus, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra piektdien izplatījusi informāciju, ka pērn kolektīvo atlaišanu skaits četrkāršojies, salīdzinot ar citiem gadiem, un bezdarba līmenis šogad pieaugšot.
Kopumā pērn saņemti 79 pieteikumi par kolektīvo atlaišanu un tas esot skāris vairāk nekā 8000 darbinieku.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs skaidroja: ''Mēs tūlīt redzēsim Uzņēmumu reģistrā [bankrotējošo uzņēmumu] datus, mēs redzēsim, kā burtiski dubultosies un trīskāršosies dīkstāvē esošo cilvēku skaits, kas reģistrēts VID [Valsts ieņēmumu dienestā]. Francijā, kur arī ir tā saucamā ''mājsēde'', viņiem slimības procents ir 4% no iedzīvotājiem, Latvijā uz šodienu ir 2,3 %. Tur visi veikali strādā un tur nav itin nekādi ierobežojumi tirdzniecībā.''
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (”KPV LV”) par situāciju sacīja: ''Kā jaunu instrumentu kopā ar tirdzniecības nozari mēs esam sagatavojuši atbalstu nomas maksas segšanai, kur valsts varētu palīdzēt tieši šiem uzņēmumiem, kuri nevar strādāt vai darbība ir stipri ierobežota – ne tikai tirdzniecības nozare, bet arī pakalpojumu sniedzēji – frizētavas, kafejnīcas un tā tālāk. Līdzīgi kā mūsu kaimiņvalstīs, kur valstis nāk palīgā, arī mēs cenšamies.''
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz 25. janvārim, kā arī mājsēde nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
