ST priekšsēdētāja atgādina, ka jautājums par viendzimuma pāru tiesībām ir aktuāls vismaz 15 gadus, kopš pirmo reizi tika aktualizēta diskusija par partnerattiecību regulējumu. Osipova norādīja uz ST sprieduma, viņasprāt, būtiskāko daļu: „Ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai. Cilvēka cieņas princips neļauj valstij atteikties no pamattiesību nodrošināšanas noteiktai personai vai personu grupai. Sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas grupas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā, tiesiskā valstī.”
ST priekšsēdētāja uzvēra nepieciešamību partnerattiecību regulējumam pieņemt 21. gadsimtam atbilstošu risinājumu, un nu likumdevējam būs pienākums to darīt. „Es gribu atgādināt to, ko teica pāvests – par iecietību pret homoseksuālām personām, un es gribu atgādināt, ka Kristus Jaunā derību noteikti ir mīlestības, iecietības un piedošanas mācība,” sacīja Osipova.
„Patiesa vienlīdzība ir iespējama tikai tad, ja ir iecietība,” skaidroja tiesnese, uzsverot, ka nevienu no Satversmes pamattiesībām nav iespējams realizēt bez iecietības un nerespektējot citu pamattiesības.
Komentējot to, vai jautājumu par viendzimuma pāru tiesībām nevarētu risināt referendumā, uz ko aicina daļa politiķu, Osipova atgādina, ka arī tauta ir likumdevējs un arī tautai ir jāievēro Satversme.
Jāatgādina, ka 2005.gadā Satversme tika grozīta, precizējot 110.pantu, kas nosaka, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Vienlaikus ST priekšsēdētāja raidījumā atgādināja, ka ģimenes jēdziens ir plašāks par laulību. „Pirmie kristieši bija gatavi mirt par savu ticību, un Romas impērijā tie bija mocekļi. Viduslaikos kristieši bija gatavi nogalināt par savu ticību. Un es labprātāk dzīvotu starp pirmajiem nekā starp otrajiem,” asās diskusijas komentē Osipova.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja arī norādīja uz vēsturisko pieredzi, atgādinot, ka Latvijas iedzīvotāji ir mācīti būt neiecietīgi. „Mums nevis mācīja toleranci, bet neiecietību, un paaudzēm ilgi,” uzsver Osipova. Viņasprāt, mēs kā sabiedrība neesam izslimojuši šo slimību un vien tagad atveramies pasaulei.
„Augot cilvēka pašapziņai, mēs būsim iecietīgāki pret citiem,” viņa piebilda.
Asas diskusijas par konstitucionālās tiesas spriesto pēdējā laikā vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī Polijā, kur gandrīz pilnībā aizliegti aborti. Osipova gan pieļāva, ka Polijā ir vērojama iejaukšanās konstitucionālās tiesas darbā un ir jāšaubās, cik tiesiski Polijā tiek spriesta tiesa. Jautājums par abortu aizliegumu arī mudinājis Polijas pilsonisko sabiedrību iziet ielās un protestēt.
Vai Latvijā nav iespējams nonākt situācijā, kad konflikts starp konstitucionālo tiesu un politiķiem vai sabiedrību samilst? ST priekšsēdētāja atgādina, ka Polijā cilvēki cīnās par savām liberālajām vērtībām. “Vai Latvijā, ja tiktu apdraudēta neatkarīga tiesu vara, cilvēki izietu ielās ar svecītēm?” retoriski vaicāja Osipova, piebilstot, ka ierasts tiesu varu novērtēt tad, kad pašiem ir tāda vajadzība.
Pilna intervija ar ST priekšsēdētāju Sanitu Osipovu:
KONTEKSTS:
Satversmes tiesā vērsās sieviete, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu. Tiesa lēma, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes.
Likumdevējam jāizdomā, kā izmainīt likumus, lai to panāktu līdz 2022. gada vidum. Likumdevējs var labot Darba likumu vai arī kādu citu normu. Satversmes tiesas spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
