Saskaņā ar tiesu sistēmas reformu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 31.decembrī tika likvidēta. Līdz ar to vēl pirms tam bija jārisina jautājums par piecu palātas tiesnešu iespēju strādāt par tiesnešiem nākotnē. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs visus piecus tiesnešus virzīja uz četrām vakancēm Krimināllietu departamentā, savukārt departamenta kopsapulce nolēma, ka tikai divi no viņiem turpinās darbu Augstākajā tiesā kā Krimināllietu departamenta tiesneši. Līdz ar to palicis aktuāls jautājums par pārējiem trim tiesnešiem - Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu un Ervīnu Kušķi.
Ņemot vērā, ka Krimināllietu departamentā aizvien brīvas vēl divas vakances, Saeimas Juridiskajai komisijai radies jautājums, kāpēc arī citi tiesneši šiem amatiem nav derējuši. Juridiskās komisijas vadītājs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) norāda, ka Juridiskā komisija no Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sagaida argumentētu lēmumu un motivācijas skaidrojumu.
Saeimas Juridiskā komisija decembrī noraidīja ierosinājumu visus trīs tiesnešus pārcelt uz darbu Rīgas apgabaltiesā. Kā raidījumam «Nekā personīga» atzinuši paši tiesneši Ludmila Poļakova un Ervīns Kušķis, nokļūšana apgabaltiesā būtu pazeminājums amatā. Turklāt tiesu instancē, kuras lēmumus Augstākā tiesa līdz šim apšaubījusi un atcēlusi.
Tiesnese Poļakova kā vienu no iemesliem neiecelšanai citā amatā turpat Augstākajā tiesā pieļauj arī to, ka pati reiz noraidoši balsojusi par tagadējā Augstākās tiesas tiesneša Bičkoviča iecelšanu amatā. Izskanējusi arī versija, ka vakances Augstākajā tiesā tiek glabātas pavasarim, kad beigsies Bičkoviča pilnvaru laiks. Viņš gan to noliedzis.
Tieslietu padomei šodien būs jāargumentē Saeimai, kāpēc bez darba palikušie tiesneši nav derējuši Krimināllietu departamentam.
"Ja komisijas locekļus un Saeimas deputātus nepārliecina, tad ir jāmeklē citi risinājumi, viens no tiem - likumā par tiesu varu pieņemt grozījumus, kur šis princips, ka visi palātas tiesneši reorganizācijas rezultātā kļūst par AT attiecīgā departamenta tiesnešiem. Te jāpatur prātā, ka līdzīga situācija var veidoyties 2017.gadā arī Civillietu departamentā," tālāko rīcību ieskicē Tieslietu padomes loceklis un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Bērziņš.
Visi trīs tiesneši, kas palikuši bez darba un algas, taisnību gatavojas meklēt arī tiesā.
