Tieslietu padomes locekļi norādīja, ka nav pamata mainīt Tieslietu padomes 3. jūnija lēmumu neatbalstīt specializētas ekonomiskās tiesas izveidi, jo joprojām nav skaidrs pamatojums un argumenti šādas tiesas izveidei, kā arī nav veikts seku izvērtējums gan jau notikušajām tiesu sistēmas reformām, gan šai plānotajai reformai.
Tāpat Tieslietu padome atkārtoti vērsa TM uzmanību, ka nepieciešams izstrādāt lietu specializācijas standartus, ņemot vērā pirmo instanču tiesu specializācijas iespējas pēc to apvienošanas lielākās tiesās.
Tieslietu padome norāda – tiesu reformām nepieciešama sistēmiska pieeja, un jaunas tiesas veidošana jāskata kontekstā ar kopējo sistēmu un procesuālajiem likumiem.
Tieslietu padomē pēc 3. jūnija sēdes nav saņemti papildu skaidrojumi par atsevišķas specializētas tiesas veidošanas mērķi un to, kā šāda tiesa, kurā paredzēts skatīt gan civillietas, gan krimināllietas, iekļausies kopējā Latvijas tiesu sistēmā, kāda būs lietu piekritība, nav prognozēti lietu izskatīšanas termiņi un tiesas noslodze, kā arī iespējamie problēmu risinājumi, norādīja AT pārstāve.
KONTEKSTS:
Vienam ministram iebilstot, valdība sēdē 5. novembrī atbalstīja TM ieceri izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu. Tā varētu sākt strādāt 2021. gada 1. janvārī. Idejas ierosinātāji cer, ka ar specializētas tiesas izveidi varētu uzlabot tiesu darba kvalitāti, kā arī samazināt sarežģītu lietu izskatīšanas termiņus. Saeimas deputāti 21. novembrī nolēma TM sagatavoto likumprojektu nodot izskatīšanā Juridiskajā komisijā, kas otrdien, 26. novembrī, grozījumus likumā "Par tiesu varu" atbalstīja skatīšanai pirmajā lasījumā.
