Ceļa somas ietvju malās un 10–20 cilvēku gara rinda uz dokumentu pārbaudi – šāda rosība darbdienas vakarā valda Terehovas robežkontroles punktā. Kad tumst, daļa iebraucēju interesējas par naktsmājām.
Tuvējās bēgļu izmitināšanas vietās vairs nav daudz brīvu vietu. Tas nozīmē, ka tās jāmeklē kādā tālākā pašvaldībā. Par aktuālo situāciju Ludzas novada bēgļu izmitināšanas vietās pašvaldības koordinators ziņo robežsardzes maiņas vecākajam. Ja vietu nav, naktsmītņu lūdzējiem tiek ieteikts sazināties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas tādas palīdz atrast citās pašvaldības.
Augstu prasību Terehovā satiktajām ukrainietēm nav.
“Kad tu guli mašīnā, ir auksts, bet apkārt neskan šāvieni, sprādzieni, tā jau ir laime. Man bērns jau četru gadu vecumā atšķir, kur haubice, kur tanks, atšķir, no kā šauj. “Mamma, tie ir “Grad”, nevis raķete.” Četri gadi bērnam... “Atbrīvoja” mūs no visa, kas bija: no mājas, no darba, no mierīgas dzīves,” pastāstīja ukrainiete Jūlija, kura atbraukusi no Kupjanskas rajona.
Vairums ukraiņu ģimeņu Terehovā iebrauc ar vieglajiem auto, tomēr daļai vēl jāmeklē transportlīdzeklis, ar ko turpināt ceļu. Par to interesējās Romāns un Jevģenijs, kas robežu šķērsoja kājām.
“Grūti… Gandrīz divas diennaktis neesam gulējuši. Sākumā cilvēki bēga no viņa pilsētas uz manu, bet tad saprata, ka no manas pilsētas vispār nevar izbēgt. Kaut kā izdzīvojām iepriekšējos trīs mēnešus. Kas paspēja agrāk, arī visdrīzāk caur jūsu robežu bēga,” pastāstīja ukrainis Jevģenijs no Starobeļskas.
Divas brīvas vietas atrastas Ludzas dienesta viesnīcā. Uz turieni vīriešus aizgādās pašvaldības autobuss. Savukārt līdz Zilupei, kur ir robežai tuvākā izmitināšanas vieta, gatavi aizgādāt robežsargi. Arī tur bēgļi mitinās dienesta viesnīcā.
Šī ir nomaļāka vieta, un pašvaldības pārstāve teju vai tiek apbērta ar jautājumiem. “Vēlos aprunāties ar visiem iemītniekiem. Daudzi no jums šeit atrodas jau vairākas dienas. Gribētu saprast, kādi jums ir nākotnes plāni. Tad zināsim, kā rīkoties tālāk, lai tos realizētu,” sacīja Ludzas novada sociālā dienesta darbiniece Inga Matvejenko.
“Kamēr pie mums nav droši, Ukrainā ir karš, mēs gribētu palikt šeit. Atrast jumtu virs galvas un darbu,” pastāstīja kāda ukrainiete no Volčanskas.
Apzinoties, ka darbu Zilupē vai Ludzā būs grūti atrast, vairums tur paliek uz pāris naktīm. Lielākai daļai tur izmitināto ne tikai Ludzas novads, bet Latvija kļūst par tranzīta valsti.
“Mēnesī caur šiem punktiem mums iziet kādi 400–500 cilvēki, bet uz vietas ir palikuši 50–60, kuri stabili paliek Ludzā,” pastāstīja Ludzas novada pašvaldības pārstāvis Jānis Romancāns.
No kopumā sagādājām 170 izmitināšanas vietām 35 ir atrastas pašvaldības iestādēs, bet ar citām – slimnīcu, tehnikumu, viesnīcu – noslēgti līgumi. Pašvaldībā nobažījušies, kas būs pēc mēneša, kad valsts to vairs neapmaksās.
“Mums var atbraukt cilvēks piektdien vakarā, un svētdien no rīta viņš jau dodas tālāk. Viņam vajadzīga naktsmītne, ēdiens, duša, lai var sakārtoties un braukt tālāk,” norādīja Romancāns.
Kādu laiku bēgļu uzturēšanas izmaksas var segt pašvaldība, bet tas neesot ilgtermiņa risinājums. Arī bēgļu transportēšanas izmaksas valsts nesedz. Tiesa, ne visas pašvaldības tādu organizē, piemēram, no Silenes robežpunkta ar pašvaldības transportu nevar atbraukt, apstiprina Augšdaugavas novadā. Nepieciešamības gadījumā bēgļus transportē arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēts vairāk nekā 31 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet aptuveni 25 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.
Maija izskaņā mainījās atbalsta sniegšanas nosacījumi bēgļiem – saskaņā ar valdības lemto, no 25. maija maksa par bēgļu izmitināšanu tūrisma mītnēs tika samazināta no 20 eiro uz 15 eiro dienā, bet par bēgļu ēdināšanu – no 15 eiro uz 10 eiro. Pēc šāda lēmuma atsevišķas tūrisma mītnes paziņojušas, ka vairs nevar izmitināt savās telpās bēgļus.
Rīgas pašvaldības pārstāvji informēja, ka atbalsta samazinājuma dēļ Rīgā uz citām mītnēm īsā laikā nācās pārvietot 570 Ukrainas bēgļus. Kā stāstīja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, sākotnēji, pēc lēmuma publicēšanas un informācijas tūrisma mītnēs, ka cilvēkiem būs jāpamet viesnīcas, bēgļu sabiedrībā valdījusi panika, kuru gan izdevies novērst.
