Mērnieku laikus straupēnieši piedzīvojuši, kad īpašumi bijuši jānostiprina Zemesgrāmatā. Tad arī atklājies, ka ceļš, kas ved cauri Straupes pilij un ko izmanto gan vietējie, gan tūristi, nav servitūta jeb koplietošanas ceļš, bet gan iekļauts Straupes narkoloģiskās slimnīcas teritorijā. Turklāt robeža pārdalījusi arī vecos kapus.
Straupes aktīvisti un baznīcas draudzes locekļi uzskata, ka slimnīcai nav nekādu tiesību piesavināties koplietošanas ceļu, un taisnību meklējuši gan tiesā, gan arī pie iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča (Zaļo un zemnieku savienība). No Belēviča gan gaidītās pretimnākšanas nebija.
Baznīcas aizstāvji uzskata, ka strīdus situācijā vainojams tagadējais Straupes narkoloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kurš nepiekāpjas robežu atcelšanai.
Savukārt slimnīcas vadītājs uzskata, ka viss ir likumīgi un runa par servitūta noteikšanu varētu notikt, kad robežas būtu oficiāli apstiprinātas un ierakstītas Zemesgrāmatā.
"Pēc tam civiltiesiskā kārtībā mēs esam ar mieru vienoties par servitūtiem. Neviens nav traucējis ne iedzīvotājus, ne tūristus, ne draudzi piekļūt caur iekšpagalmu pa ceļu līdz baznīcai vai iziet arī cauri visai pils teritorijai," apgalvoja slimnīcas vadītājs Pēteris Kuprēvičs.
Straupes baznīcas draudzes bijušais priekšnieks Arnis Lūsiņš gan norāda, ka netic slimnīcas vadītāja solītajam, jo līdz šim viņš vienās sarunās esot solījis vienu, citās – pavisam ko citu. "Tam cilvēkam es vienkārši neuzticos," noteica Lūsiņš.
Bezspēcīga pret robežu atcelšanu ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tā vēstulē LTV raidījumam vien norādīja:
"Inspekcija, iepazīstoties ar situāciju dabā, nepiekrita pieminekļa teritorijas sadalīšanai, kas būtiski aizskar kultūras pieminekļa aizsardzības intereses un apdraud pieminekļu kompleksa saglabāšanu,
kā arī nākotnē varētu kavēt pieminekļa izpēti. Inspekcija iesaka kultūras pieminekļu teritoriju nedalīt un atstāt viengabalainu."
Straupes patriots Aivars Lapšāns bažījas, ka, ņemot vērā to, cik lielā mērā pils ir nolaista, to kādu dienu var aizliegt izmantot, un tad vēsturiskā ēka varētu nokļūt pārdodamo īpašumu sarakstā.
Slimnīcas vadītājs gan norāda, ka šīs bažas nav pamatotas. "Nacionālajā attīstības programmā Straupes slimnīcai konkrēts mūžs ir vismaz līdz 2020.gadam un noteikti būs ilgāk ar to statusu, ka tā ir vienīgā narkoloģiskā slimnīca Latvijā.
Tas, ko es varu apliecināt, ka Straupes pils nav nekādos ne privatizācijas sarakstos, ne arī domāta privatizēt," teica Kuprēvičs.
Pagaidām tiek solīts, ka Straupes pili neviens neprivatizēs un arī ceļš paliks atvērts gājējiem, tomēr jautājums paliek – vai arī pēc 10, 20, 30 gadiem tur joprojām būs slimnīca un pils ēku neviens neiekāros.
