Paziņojumā medijiem LU norādīja, ka kopš 2005.gada grozījumiem Augstskolu likumā LU vairs nav Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošā institūcija, bet gan atvasināta publiskā persona, kuras juridiskais statuss ir pielīdzināms pašvaldībām. Saistībā ar strīdu par LU rektora ievēlēšanu augstskola saskata autonomijas apdraudējuma risku un par to informēja Eiropas augstskolu pārstāvniecību.
“Norma, kas aizvien saglabājusies par Ministru kabineta apstiprinājuma nepieciešamību ievēlētajam rektoram, uzskatāma par vēsturisku atavismu, radot bažas par tā politisku, ne tiesisku izmantošanu. Šai gadījumā Ministru kabinetam pastāv iespēja iecelt rektora pienākumu izpildītāju, turklāt, kā liecina prakse, pat bez zinātniskā grāda. (..) Noraidot vēlēšanu rezultātus, Ministru kabineta locekļi faktiski noraida trīs universitātes orgānus - rektoru, senātu un akadēmisko šķīrējtiesu,” izklāstīts Eiropas Universitāšu asociācijai adresētajā vēstulē.
LU vēstulē arī uzsvēra, ka daļa Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu rektori un vadītāji lūguši Ministru kabinetu nepārkāpt autonomiju, ko likums paredz augstākās izglītības institūcijām Latvijā.
Eiropas Universitāšu asociācija apvieno vairākas Eiropas augstskolu organizācijas un pārstāv vairāk nekā 800 augstskolas 48 Eiropas valstīs. No Latvijas augstskolām asociācijas individuālie biedri ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un kolektīvais biedrs – Latvijas Rektoru padome.
KONTEKSTS:
Maijā LU Satversmes sapulcē abi rektora amata pretendenti – Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš – saņēma mazāk nekā pusi balsu no 286 sapulces dalībniekiem. Muižniekam gan bija vairāk balsu nekā viņa konkurentam. Vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs paziņoja – viņa ieskatā uzvarējis līdzšinējais rektors Muižnieks.
Taču vairāki LU personāla darbinieki apstrīdēja Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskumu un aicināja sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi. Jūnija sākumā Satversmes sapulce sanāca atkārtoti, lai balsotu par to, vai piekrīt Muižnieka ievēlēšanai rektora amatā. Muižnieks ar balsu vairākumu tika apstiprināts par augstskolas rektoru.
Pārkāpumus LU rektora vēlēšanās konstatēja Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Savukārt Valsts kanceleja norādījusi, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska piedāvāja valdībai neapstiprināt Muižnieku amatā. Latvijas Universitāte paziņojusi, ka ir gatava vērsties tiesā, ja Muižnieks netiks apstiprināts amatā.
Ministru viedokļiem daloties, valdība 20.augustā tomēr vēl nepieņēma lēmumu LU rektora jautājumā.
