Aizvadītajā nedēļā Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti ievēlēts Indriķis Muižnieks. Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja mazāk - 128 dalībnieki. Kopumā bija reģistrējušies un balsoja 286 sapulces dalībnieki. Līdz ar to vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs paziņoja – viņa ieskatā uzvarējis līdzšinējais rektors Muižnieks.
Augstskolas mācībspēki no dažādām fakultātēm vāc parakstus rektora vēlēšanu norises protestam, jo neviens no kandidātiem neieguva vairākuma atbalstu vai pat pusi balsu. Šādu sūdzības vēstuli ap pulksten trijiem pēcpusdienā bija parakstījuši ap 50 cilvēkiem.
"Kā Satversmes sapulces dalībnieki mēs izmantosim iespēju un iesniegsim sūdzību par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem, kā tas ir noteikts LU rektoru vēlēšanu komisijas nolikumā. Sūdzība ir sagatavota, un to plānojam iesniegt. Otrs, ko mēs lūdzam, ir ārkārtas Satversmes sapulces sēdes sasaukšana," pauda Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa.
Par to, vai jāorganizē atkārtotas vēlēšanas, jāizšķiras universitātes Satversmes sapulcei, turpina Rodiņa, savukārt bijušais LU rektors Mārcis Auziņš medijiem norādījis, ka būtu jāsasauc jaunas rektora vēlēšanas, jo gala lēmumus, iespējams, interpretēts. Paša Muižnieka ieskatā balsojums noticis saskaņā ar universitātes Satversmes sapulces nolikumu.
"Ja mēs palasām universitātes Satversmes sapulces nolikumu, kas apraksta vēlēšanu norisi, tad tur ir rakstīts, ka rektors tiek ievēlēts ar balstu vairākumu (pat tad, ja nav kvorums). Ja šo lasa tad, kas tad ir šis balsu vairākums!?" vaicāja Muižnieks.
Bijušas Latvijas Universitātes pasniedzējs, jurists Aivars Lošmanis norāda, ka viņu pārsteidz universitātes interpretācija par balsu vairākumu.
"Es negribētu nodarboties ar LU iekšējo normatīvu traktēšanu, bet es saprotu, ka universitātes amatpersonas tagad traktē, ka vairākums nozīmē, ka ir jāsavāc vairāk balsu nekā konkurentam. Tas nav pareizi. Ja tur tiešām ir teikts, ka jāsavāc no klātesošajiem vienkāršais vairākums, tad tas ir 50% plus viena balss. Pašreiz šī 141 balss par Muižnieku nav uzskatāma par vairākumu no klātesošajiem. Es savā praksē nekad ar šādu interpretāciju neesmu saskāries," teica Lošmanis.
Savukārt Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs Latvijas Televīzijai pauda: "Ir noticis, manuprāt, klajš procedūras pārkāpums, Satversmes sapulces priekšsēdētājam vienbalsīgi labojot balsu skaitīšanas komisijas slēdzienu, kurš visiem klātesošajiem tika noraidīts, piedāvājot citādāku normu interpretāciju". Pats Satversmes sapulces priekšsēdis ar Latvijas Televīziju šodien runāt nepiekrita.
Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas plāno vērtēt arī Izglītības ministrija. Likums paredz, ka augstskolai pēc vēlēšanām nedēļas laikā jāiesniedz dokumenti, tostarp protokoli, lai izvērtētu gan rektora atbilstību amatam, gan arī vēlēšanu procedūru, saka izglītības ministre Ilga Šuplinska:
''Pēc šī brīža publiskajā telpā izskanējušā un tā, ko redzam šo vēlēšanu nolikumā, Satversmes sapulces nolikumā, tad pārkāpums ir un nav skaidra motivācija, kādā veidā augstskolas Satversmes sapulces priekšsēdētājs ir pieņēmis šādu lēmumu. Tāpēc mums ir vajadzīgs procedūras apraksts, lai mēs redzētu, uz ko vēl varēja atsaukties, lai šie dokumenti netiktu ņemti vērā.''
Tikmēr Indriķis Muižnieks vēl šorīt Latvijas Radio pieļāva, ka rektora vēlēšanas kopumā mēģināja ietekmēt kādas ārējas intereses, jo Latvijas universitāte ir ļoti nozīmīga institūcija.
"Sakarā ar LU akadēmiskā centra attīstību, tur ir gan ļoti perspektīvi objekti, kurus vēlamies izveidot, gan arī Saeima un valdība mums ir apstiprinājuši plānu rīcībai ar nekustamajiem īpašumiem, lai varētu attīstīt Torņakalnu. Un tas nekustamā īpašuma portfelis, kuru mēs varētu realizēt, lai savukārt ieguldītu Torņakalna attīstībā, ir ap 30 – 40 miljonu eiro apmērā," norādīja Muižnieks.
Latvijas Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš pārliecināts, ka vēlēšanu rezultāts atbilst nolikumam, un senāta pārstāvji rīt pēcpusdienā informēs plašāk par vēlēšanu procesu.
