Kopš 2009.gada visām valstīm, kas pildījušas Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts funkcijas, bijusi īpaša politiska amatpersona, kas atbild par tās norisi.
Latvija kļūs par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti nākamā gada 1.janvārī. Esam izvirzījuši vairākas sasniedzamās prioritātes. Taču prezidentūras laikā vienam pašam ārlietu ministram pildīt gan savus tiešos, gan visus ar prezidentūru saistītos uzdevumus nebūs pa spēkam, uzskata premjere Laimdota Straujuma. Tādēļ uz vienu gadu būtu ieviešams īpašs ministra portfelis.
Īpašā ministra darbu apmaksātu no Ārlietu ministrijas resursiem, no budžeta papildus līdzekļus tam nepiešķirtu, skaidro Straujuma.
Viedoklim pievienojas arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzskaitot dažus no uzdevumiem, kas būtu jāpilda šajā amatā.
„Pirmkārt, iekšējā koordinācija starp ministrijām šeit, Latvijā. Otrkārt, Eiropas Savienības vispārējo lietu padomju, kas tiekas reizi mēnesī, dienaskārtības sagatavošana un šo padomju vadīšana,” papildu pienākumus skaidroja Rinkēvičs.
„Tas nebūt nav tik vienkārši – saskaņot 28 dalībvalstu dažādos viedokļus un nākt ar risinājumiem. Treškārt, tā būtu Eiropas Padomju darba kārtības sagatavošana kopā ar Ministru prezidentu,” pauda ministrs.
Vēl šim cilvēkam būtu jāatbild uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem un jāstrādā ar parlamenta komitejām. Tā kā šie ir atbildīgi uzdevumi, tos nevar uzticēt ierēdnim. Tam jābūt amatam ar politisku atbildību, norāda Rinkēvičs.
Par šāda amata vajadzību koalīcija gan vēl nav vienojusies, un lēmumu pieņemt plānots tikai pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī.
Rinkēvičs norāda - nav būtiski, vai amata nosaukumā būs ministrs, vietnieks vai valsts sekretārs. Galvenais, lai tā būtu augsta amatpersona ar politisku atbildību. Pretējā gadījumā pārējo dalībvalstu līderi šādu Latvijas pārstāvi neuztvers nopietni.
Ārpolitikas eksperte Diāna Potjomkina amata izveidi atbalstītu.
„Tas ir ļoti vajadzīgs solis, lai Latvija būtu Eiropas Savienībā vēl labāk pārstāvēta un lai mūsu prezidentūra būtu vēl labāka un efektīvāka. Tiešām viens ārlietu ministrs nespēj kvalitatīvi, pilnvērtīgi paveikt visus uzdevumus, kas prezidentūras laikā ir jāpaveic. Darba apjoms ir milzīgs, tieši tāpēc būtu vajadzīgi divi cilvēki,” saka eksperte.
Par amata ieviešanu runāja jau šīs valdības veidošanas laikā - gada sākumā, taču vienoties nespēja. No valsts interešu viedokļa - nevienošanās iemesls ir politiķiem neglaimojošs.
„Lai nebūtu partijas, kurām koalīcijā būtu viens mandāts vairāk valdības laikā, lai nebūtu situācija, kurā kādam liktos, ka viņš ir dabūjis kādu smalkāku amatu, tad šis jautājums tika atlikts, nebija vienošanās,” atklāj Rinkēvičs.
Otrs iemesls, kādēļ atlikt lēmumu uz pēcvēlēšanu laiku, bijis – lai izvairītos no situācijas, ka nākamā koalīcija šajā amatā ieliek citu cilvēku nekā tiktu apstiprināts šobrīd.
