Laikmeta krustpunktā

Dzejas dienās, politikā, dziesmās un grāmatās. Saruna ar Jāni Peteru

Laikmeta krustpunktā

Par politisko kultūru, Krieviju un Lukašenko un par medībām. Saruna ar Alfrēdu Čepāni

Politikas aizkulises tolaik un Covid krīzes vadība tagad. Saruna ar Laimdotu Straujumu

Straujuma pēc aiziešanas no politikas aizraujas ar garšaugu audzēšanu un dzimtas pētniecību

Bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma pēc aiziešanas no politikas atradusi laiku tam, kam iepriekš, darbojoties politikā, neatlika laika. Viņa aizraujas ar ārstniecības un garšaugu audzēšanu, sava dzimtas koka pētīšanu un atmiņu grāmatas rakstīšanu. To Straujuma atzina Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā". 

Straujuma sacīja, ka pēc aiziešanas no politikas viņai klājas labi. "Patiešām ir ļoti daudz interesantu lietu, ko darīt ārpus politikas," sacīja ekspremjere, norādot, ka viņa piekrīt pašas teiktajam pēc aiziešanas no politikas, proti, ka no politikas tāpat kā no viesībām ir jāprot aiziet tad, kad tevi vēl lūdz palikt, nevis gaida, kad aiziesi.

"Es jūtos labi. Ir daudz lietu, ko es pirms tam nevarēju izdarīt, un tagad man beidzot ir laiks," sacīja Straujuma.

Viņa pastāstīja, ka rušinās sava dēla "zemes pleķītī" Pierīgā, kur audzē ārstniecības augus un arī garšaugus. "Ziemassvētkos varēju visiem sagatavot paciņas, pašas audzētās tējas. Interesanti," sacīja Straujuma, atzīstot, ka dēls paplašinājis lauciņu, kur būs jauni stādījumi un vienā stūrītī arī akmens dārzs.

Aizejot no politikas, Straujuma ir sākusi rakstīt atmiņas par savu bērnību, vecākiem. Šī, pēc ekspremjeres teiktā, ir vēl viena viņas aizraušanās, ko ir sākusi un kam iepriekš neatlika laika. Tagad, īpaši Covid-19 laikā, internetā var atrast daudz informācijas par savu dzimtu.

"Es daudz esmu sarakstījusi, jau kādas 200 lapas.  Bet, jo vairāk raksta, pēta, jo vairāk jautājumu rodas," atzina Straujuma, norādot, ka dzimtas koka pētīšanā iesaistīti arī radi.

Runājot par privatizācijas laikiem Latvijā, Straujuma secināja: "Tanī laikā bija konkursi, un cilvēki, kuriem bija ekonomiskās zināšanas, viņi uzvarēja." Kļūdas privatizācijas procesā bijušas ne tikai Latvijā, bet visās valstīs, kas pārgāja no sociālisma uz kapitālismu, tostarp vainojama nesakārtotā likumdošana, sacīja Straujuma, atzīstot, ka kopējās mantas sadale Latvijā varēja notikt taisnīgāk.

"Informācijas pieejamība dažiem cilvēkiem bija daudz labāka. Un zināšanas [par to], kas notiek, un informācija, kas notiek, bija galvenais,

lai sagatavotos konkrētam pasākumam," teica ekspremjere.

Jautāta, kāpēc 2014. gada sākumā nolēma uzņemties valdības vadības grožus, Straujuma sacīja: "Tā ir zināma pienākuma apziņa, ko es tad izjutu, jo atrast premjeru nevarēja. Tā bija valdība, kur es biju [zemkopības] ministre, un man bija jāpiekrīt [demisionējušā premjera Valda] Dombrovska vārdiem, ka kādam no ministriem jākļūst [par valdības vadītāju]. Un citus ministrus no "Vienotības" Valsts prezidents [Andris Bērziņš] nepieņēma, neatbalstīja, nenosauca. Bija vēl izvirzīts Artis Pabriks," nepilnus desmit gadus senos notikumus atminējās Straujuma, kura tobrīd nebija "Vienotības" biedre, bet bija "partijas pārziņā".

Atbildot uz jautājumu par demisiju, ekspremjere atkārtoti norādīja, ka, strādājot valdības vadībā, ir jābūt uzticībai no partijas puses.

"Tur bija savstarpēja cīņa ar partijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, kas jau no 2015. gada sāka cīņu pret mani, pret valdību kopumā. (..) Vienkārši bija doma ieņemt valdības vadītāja amatu," stāstīja Straujuma. ""Vienotība" tanī laikā bija krīzes stāvoklī, grupa cilvēku pēc tam aizgāja un izveidoja citu partiju. (..)

Bija intrigas, bija savstarpēja neuzticēšanās, un vadīt valdību cilvēkam, kas ienācis partijā un kas nav īstens, dzimis "Vienotības" cilvēks, bija ļoti sarežģīti."

Vienlaikus Straujuma sacīja, ka viņai ir prieks, ka "Vienotība" ir spējusi pārvarēt "šo krīzi un beigušās savstarpējās intrigas". "Man prieks par "Vienotību" šodien, patiešām," teica Straujuma. Viņa atzina, ka arvien seko notikumiem politikā, tostarp "WhatsApp" iesaistās sarunās ar "Vienotības" biedriem, jo pati joprojām ir šīs partijas biedre.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt